pēcis pļāpā

Jā, nu Trīs draugi ir mana mīļākā grāmata, kuru pārlasu vidēji reizi gadā. Un Igo man īstenībā ļoti patika tieši pamatīguma dēļ, tā izsmalcinātība, sīkumainība, ar kādu viņš rakstījis savus darbus. Patiesībā ir jūtams, ka cilvēks ar maizi un ūdeni bijis ieslēdzies savā kambarī un pāris mēnešus neredzējis saules gaismu, kamēr kārtējais garadarbs nav bijis pabeigts. Tajā pat laikā Prustam nevaru pieķerties klāt ... A, ko vispār jaunieši tagad lasa (un man vienmēr ir interesējis, ko lasa vīrieši?!)