Garš un garlaicīgs
5. diena. Veneēcija.
Protams, neizbraucam agri no rīta kā runāts, jo bakstamies un čakarējamies. Ceļš pa kalniem ir visai nervozs, vairākās vietās starp apmali ir ne vairāk kā 5 cm, nākas nolocīt spoguļus, lai tiktu garām fūrēm. Nonākam uz šosejas, kuras trīs joslas ir vienkārši pārbāztas ar mašīnām. Jo vairāk tuvojamies Venēcijai, jo kļūst karstāks, termometrs rāda +33. Īstenoju jau iemācīto triku ar info telefonu no navigācijas un uzzinu par stāvvietu ārpus Venēcijas, kas ļauj noparktoies un ar sabiedrisko aizbraukt līdz salai. Pēc nelielas nomaldīšanās un kāda 30km līkuma tomēr beigās atrodam stāvvietu, kas ir Venēcijas nomalē, nemaksā neko. Visi ir priecīgi, ka nepiecēlās un no rīta neiztaisījās laikā, jo pat pēcpusdienā ir elles karstums, varam tikai iedomāties kā būtu bijis, ja pēc grafika būtu iebraukuši Venēcijā neilgi pēc 12. Pati Venēcija man nu tā vidēji. Protams, ir interesanti ar kanāliem un tā, bet gluži pretēji Strasbūrai ir ekspektācijas, kuras tā īsti nepiepildās. Noplukušās un dažviet puspabeigtās mājeles komplektā ar ielu tirgotāju sortimentu brīžiem atsit Ēģipti. Svētā Marka laukums gan ir iespaidīgs. Atpakaļ ejam pa mazajām ieliņām un tās jau man patīk arvien labāk. Pavakariņojam draņķīgā resorāniņā, tiekam viegli piemānīti un mēģinam atrast izeju no Venēcijas. Paguruši iekāpkam transportā un dodamies atpakaļ uz stāvvietu. Atlikušais vakars paiet pametot Itāliju un braucot uz Horvātiju. Horvātijas robežai pāri tiekam ātri, Horvātu muitnieki izskatās pamatīgi garlaikoti. Pa nakti aizrullējam līdz Rovinjai, paliekam pie kempinga stāvvietā, lai no rīta tiktu tur iekšā.
6. diena. Rovinja.
Pamostamies relatīvi agri no tā, ka otra ekipāža krata mūsu kemperi un bļaustās. Rava jau ir uzrāvis visus augšā, jo viņi ir noskaidrojuši, ka kempingā vietu nav. Kamēr mēs mostamies otrs buss nokliedzās "mēs maucam meklēt kempingu" un aizbrauc. Visi esam pusdusmīgi, jo iepriekšējā dienā esam gaidījuši vairāk kā 2h, kamēr viņi iztaisīsies. Tek atrasts milzu kempings, kurā ir kādas 2000 vietas. Mēs tiekam novietoti "suņu" laukumā pa lēto, jo vietu normālajā nav, bez tam tas ir kādas 2-3 reizes dārgāks. Pieslēdzam elektrību un beidzot ir kondicionieris, to neizslēdzam ne uz mirkli. Diena pludmalē biedriem sauļojoties, es ēnā lasu grāmatu. Pludmale jocīga, nav smilšu, bet aug zālīte, ūdenī iet cauri klintīm. Sabaidīts no jūras ežiem es nopērku jūrasčības, taču izrādās, ka tās nav vajadzīgas (ne brīdi visā ceļojumā, bez tam tās saplīst). Vakarā noīrējam motorollerus un braucam uz pašu pilsētu. Tā ir veclaicīga un jauka, tirgū pa dārgo nopērkam augļus, pastaigājamies. Es Ravam pastāstu, ka mana vecmāmiņa tādus, kas dīdās kā viņš sauc par "pirdiens uz pannas" (rīta pamešanas dēļ). Apskatam Rovinjas baznīcu saulrietā un dodamies atpakaļ ar motorolleriem. Daļa biedru aiziet uz vietējo autoshow, kamēr mēs piecatā nēsājamies ar motorolleriem pa kempingu, jo ir vēl atlicis laiks. Mierīgs vakars, nokonstatējam, ka negribas ēst un aizejam gulēt. Daļa iedzer tekilu un gremdējas atmiņās par jaunību.
7 un 8. diena. Pula, Krka.
No rīta izbraucam uz Krka salu, pa ceļam iegriezdamies Pulā, apskatīt tās kolizeju. Skeptiķi, kas to redzējuši saka, ka esot mēsls, salīdzinot ar Romas kolizeju utt., taču es neesmu redzējis ne vienu ne otru, tāpēc man ļoti patīk. Kā par nelaimi salūzt fotoaparāts, ir aizdomas par bateriju. Atpakaļceļā uz stāvvietu pačurājam publiskajā wc un daži biedri nesamaksā. Čigāniete, kas iekasē naudu rupji lādējas savā valodā, saprotami ir tikai "arschloch" un "idiota". Tālāk dodamies uz Krka. Esam tur pēcpusdienā, pēc dažiem incidentiem atrodam kempingu. Jūrmala betonēta, ne pārāk simpātiska. Atkal miljons ar cilvēkiem. Atkal nevaru sauļoties tāpēc lasu nākamo grāmatu ēnā. Vakarā nolemjam grillēt gaļu, iemarinējam un sākam kurināt grillu. Apkārtējie vācieši kaut sanāk bariņā nostāk no mums un kaut ko klaigā, pēc brīža ierodas kempinga apsardze un paziņo mums, ka aizliegts kurināt grillu. Pēc pastrīdēšanās vienojamies, ka betonētajā pludmalē drīkstēs. Padomājam un saprotam, ka viss ir tik izskaltis, ka ar vienu dzirksteli pietiktu. Aizvācamies uz pludmali ar visiem krēsliem un priecājamies par šo izvēli, krietni omulīgāk nekā starp mašīnām. Es drīz aizeju gulēt un palaižu garām lielāko ballīti, kur visas meičas piedzerās, tiek spēlēts truth or dare, dalībnieki uzzin dažādus intīmus sīkumus viens par otru, piemēram, kāda ir lauriņas mīļākā poza (mana versija - alnītī). Pēc tam hugo ar bungšu tā piedzerās, ka tusē pa mūsu kemperi un nevācās prom. Liek krievu šansonu disku, neļauj mums gulēt. Mētelis ir nokaitināts un no savas otrā stāva gultas ar lādētāju pāris reizes abiem uzšauj pa muguru. Ar kliedzieniem un lamām viņi metas ārā no mūsu kempera, hugo lecot ārā paspēj uzgriezt šansonus pilnā skaļumā. Tad viņi no ārpuses attaisa vāku gultai kurā guļ alberts un baigi hiho. Tas atkārtojas kādas trīs reizes. Ja es varētu dzert, noteikti piedalītos un pamatīgi izsmietos par šo joku. Nākamajā rītā, kad pieceļos abi praktiski nav gulējuši un jau sāk svilināt aliņus. Pāris rupjas dziesmas vēlāk un hugo atlūzt zālītē. Pa dienu atkal uzturos ēnā ar grāmatu, ik pa brīdim aiziedams nopeldēties. Vakarā dodamies iazbraucienā ar laivu. Esam noīrējuši visu laivu pa 100 eur uz 10 cilvēkiem uz 4h. Es ātri no laivas pakaļgala pārvācos uz priekšu. Mēģinu kādu no meitenēm pierunāt iet tēlot titāniku laivas priekšgalā, taču neviena nepiekrīt. Ar laivu aizbraucam līdz līcītim, visi salecam ūdenī un aizpeldam līdz alai. Izpeldot cauri alai kādus 15m ir lielāks nodalījums, kurā var izkāpt pastaigāties. Alas griestos ir zariem klāts caurums, kas ļauj ieplūst gaismai. Tad nobraucam gar jūras ērgļu koloniju (kas aizdomīgi atgādina kaijas) un visbeidzot piestājam pludmalītē uz salas, pie kuras pietauvojušās kādas 4 jahtas un kuteri. Tur ir krietni skaistāk nekā mūsu pludmalē. Pilnībā aprokam pegazu akmeņos un safočējamies. Vakarā apmeklējam restorānu un pēc tā nedaudz pastaigājam pa krastmalu. Daži plāno doties vakara gaitās, manu tas neuzrunā, jo nevaru lietot alko. Šai naktī mētelis ar albertu atriebjas bungšam par pagājušo un safočējas uzliekot viņam virsū trepes.
9. diena. Plitvica.
Ar ierasto čakarēšanos izvācamies no kempinga un dodamies uz Plitvicas dabas parku. Pēcpusdienā esam tur un par laimi karstums iekšzemē izrādās nedadudz mazāks. Pats parks jauks, ezeru kaskāde, ūdenskritumi, ārkārtīgi dzidrs ūdens. Taču mani kaut kā neaizķer. Ūdens ir tik dzirds, ka var redzēt barus ar ezera malā esošajām zivīm. Visjautrākā nodarbe šķiet mest šīm zivīm saburzītas lapiņas un skatīties kā tās cīnās, domaādamas, ka tā ir pārtika. Vakariņas ceļmalas krogā un prom uz Ungāriju. Nakti nobraucam un ap 4iem esam pie Bolotona ezera, paliekam ārpus kempinga.
10. un 11.diena. Bolotons, Budapešta.
Bolotons ir milzu ezers Ungārijā. Viņiem nav jūras, tāpēc tusē pie ezera. Kempings izrādās diezgan paliels mēsls, tādēļ nolemjam tajā nepalikt, dodamies uz netālo pilsētu, lai apmeklētu tās pludmali. Nonākuši pilsētā vienojamies par brokastīm, taču nespējam vienoties par virzienu. Sadalamies un tad vēlreiz sadalamies. Mēs ar mēteli divatā nolemjam doties uz vietējo makdonaldu, gribas kaut ko zināmu. Pa ceļam ieeju foto veikalā, lai apprasītos par bačām (vajag specifiskas tabletītes), dāma, protams, neko nesaprot, piedāvā man AA baterijas. Par laimi patrāpas saimnieks, kas pavaicā, kam man nepieciešams un izdzirdot atbildi saka, ka viņam neesot, bet tur tajā mājā, otrajā stāvā, gaiteņa galā kreisajā pusē gan varbūt būs. Tur atrodam radiolietu frīku veikalu, kurā ir meklētais! Pa ceļam uz makdonaldu redzam pie valsts iestādes līdaciņā atplīsušu saules brāli, tas nevienu neuztrauc. Atpakaļceļā tirgū nopērkam arbūzu un nektarīnus (6x lētāk kā horvātu tūristu tirgū). Atnākuši no brokastīm dabonam pagaidīt. Pārējie kavējas 50 min. Pie bolotona ir maksas pludmale. Sākumā apmetamies zālītē. Eju peldēties, esmu nogājis jau kādus 200m, ūdens nesniedzas līdz nabai, sajūta, kā Engurē. Tad bungš atnāk no izlūkgājiena un paziņo, ka esot atradis Coke club, kur ir smiltiņas bāriņi, baseins utt. Pārvācamies un turieni, tur ir tiešām jauki. Labākā pludmale šai braucienā. Atkal nosēžu ēnā un piebeidzu otro grāmatu, ik pa brīdim aizeju iekrist baseinā. Vakarā sataisamies un braucam uz Budapeštu. Tā kā mūsu kemperī ir dāmas, kurām neder kempera duša, jo vajag mazgāt un žāvēt matus, piebraucam pie iepriekšējā naktī atrastā kempinga, kurā viņas iešmauc dušā. Mēs pārējie ieejam kempera dušā, uzēdam arbūzu un nektarīnus, iedodam "piepīpēt" slovākam, kuram nosēdies aķīts. Kādas 50 min vēlāk meitenes atnāk no dušas un mēs varam braukt. Pa ceļam uz Budapeštu ir sastrēgums, taču relatīvi ātri esam galā. Noprkojamies un dodamies uz pegaza un ravas kāroto resorānu. Tas ir baii jauks un es izvēlos pareizo ēdienu. Pēc restorāna nolemjam nopirkt dzeramos un pasēdēt uz tilta. Viņiem nav ne alkohola aprites ne alkohola lietošanas ierobežojumu. Pie diennakts veikala sastopam divus transvestītus. Uz tilta dzeram vīnu un alberts grib fotografēties lecienā. Neveiksmīgas piezemēšanās rezultātā viņš salauž papēdi pēc pailgas gaidīšanas tiek aizvests uz slimnīcu. Mēs pārējie dodamies viņam pakaļ, jo nepieciešama pase un apdrošināšana. Kemperī ar 7iem iereibušiem cilvēkiem valda paliels bardaks. Kamēr alberts tiek apstrādāts es uz stundiņu atlūztu. Nākamajā rītā ceļamies astoņos, lai varētu līdz pusdienas laikam apskatīt Budapeštu un tad doties mājup. Rīts sākas meklējot albertam zāles, visas aptiekas 7dienā ciet. Tad izrādas, ka trīs pļēguri no otra kempera ir bijuši tusēt un pārradušies mājās tikai 9os no rīta. Hugo ar Bungšu guļ uz ielas. Dodamies apskatīt pilsētu. Paēdam brokastis un aizstaigājam līdz parlamentam. Ir ellīgs karstums, ap 35. Budapešta pārsteidz, iespaidīgas un monumentālas celtnes, visam var piemēro koeficientu 1,5 salīdzinot ar Rīgu. Diemžēl ne sūda nedabonam apskatīt, jo jau jādodas atpakaļ. Papusdienojam burgekingā un braucam prom. Bungše Rava un Hugo vēl ir puspālī un smirdīgi, lai arī viņiem pēc pāris stundām ir kārta sēsties pie stūres. Un tad vairāk kā 20 garlaicīgas atpakaļceļa stundas.
Tagad ir nogurums, taču iespaidu pārbagātība. Noteikti gribu atgriezties Budapeštā. Tikai tad, kad nebūs tik karsts.
5. diena. Veneēcija.
Protams, neizbraucam agri no rīta kā runāts, jo bakstamies un čakarējamies. Ceļš pa kalniem ir visai nervozs, vairākās vietās starp apmali ir ne vairāk kā 5 cm, nākas nolocīt spoguļus, lai tiktu garām fūrēm. Nonākam uz šosejas, kuras trīs joslas ir vienkārši pārbāztas ar mašīnām. Jo vairāk tuvojamies Venēcijai, jo kļūst karstāks, termometrs rāda +33. Īstenoju jau iemācīto triku ar info telefonu no navigācijas un uzzinu par stāvvietu ārpus Venēcijas, kas ļauj noparktoies un ar sabiedrisko aizbraukt līdz salai. Pēc nelielas nomaldīšanās un kāda 30km līkuma tomēr beigās atrodam stāvvietu, kas ir Venēcijas nomalē, nemaksā neko. Visi ir priecīgi, ka nepiecēlās un no rīta neiztaisījās laikā, jo pat pēcpusdienā ir elles karstums, varam tikai iedomāties kā būtu bijis, ja pēc grafika būtu iebraukuši Venēcijā neilgi pēc 12. Pati Venēcija man nu tā vidēji. Protams, ir interesanti ar kanāliem un tā, bet gluži pretēji Strasbūrai ir ekspektācijas, kuras tā īsti nepiepildās. Noplukušās un dažviet puspabeigtās mājeles komplektā ar ielu tirgotāju sortimentu brīžiem atsit Ēģipti. Svētā Marka laukums gan ir iespaidīgs. Atpakaļ ejam pa mazajām ieliņām un tās jau man patīk arvien labāk. Pavakariņojam draņķīgā resorāniņā, tiekam viegli piemānīti un mēģinam atrast izeju no Venēcijas. Paguruši iekāpkam transportā un dodamies atpakaļ uz stāvvietu. Atlikušais vakars paiet pametot Itāliju un braucot uz Horvātiju. Horvātijas robežai pāri tiekam ātri, Horvātu muitnieki izskatās pamatīgi garlaikoti. Pa nakti aizrullējam līdz Rovinjai, paliekam pie kempinga stāvvietā, lai no rīta tiktu tur iekšā.
6. diena. Rovinja.
Pamostamies relatīvi agri no tā, ka otra ekipāža krata mūsu kemperi un bļaustās. Rava jau ir uzrāvis visus augšā, jo viņi ir noskaidrojuši, ka kempingā vietu nav. Kamēr mēs mostamies otrs buss nokliedzās "mēs maucam meklēt kempingu" un aizbrauc. Visi esam pusdusmīgi, jo iepriekšējā dienā esam gaidījuši vairāk kā 2h, kamēr viņi iztaisīsies. Tek atrasts milzu kempings, kurā ir kādas 2000 vietas. Mēs tiekam novietoti "suņu" laukumā pa lēto, jo vietu normālajā nav, bez tam tas ir kādas 2-3 reizes dārgāks. Pieslēdzam elektrību un beidzot ir kondicionieris, to neizslēdzam ne uz mirkli. Diena pludmalē biedriem sauļojoties, es ēnā lasu grāmatu. Pludmale jocīga, nav smilšu, bet aug zālīte, ūdenī iet cauri klintīm. Sabaidīts no jūras ežiem es nopērku jūrasčības, taču izrādās, ka tās nav vajadzīgas (ne brīdi visā ceļojumā, bez tam tās saplīst). Vakarā noīrējam motorollerus un braucam uz pašu pilsētu. Tā ir veclaicīga un jauka, tirgū pa dārgo nopērkam augļus, pastaigājamies. Es Ravam pastāstu, ka mana vecmāmiņa tādus, kas dīdās kā viņš sauc par "pirdiens uz pannas" (rīta pamešanas dēļ). Apskatam Rovinjas baznīcu saulrietā un dodamies atpakaļ ar motorolleriem. Daļa biedru aiziet uz vietējo autoshow, kamēr mēs piecatā nēsājamies ar motorolleriem pa kempingu, jo ir vēl atlicis laiks. Mierīgs vakars, nokonstatējam, ka negribas ēst un aizejam gulēt. Daļa iedzer tekilu un gremdējas atmiņās par jaunību.
7 un 8. diena. Pula, Krka.
No rīta izbraucam uz Krka salu, pa ceļam iegriezdamies Pulā, apskatīt tās kolizeju. Skeptiķi, kas to redzējuši saka, ka esot mēsls, salīdzinot ar Romas kolizeju utt., taču es neesmu redzējis ne vienu ne otru, tāpēc man ļoti patīk. Kā par nelaimi salūzt fotoaparāts, ir aizdomas par bateriju. Atpakaļceļā uz stāvvietu pačurājam publiskajā wc un daži biedri nesamaksā. Čigāniete, kas iekasē naudu rupji lādējas savā valodā, saprotami ir tikai "arschloch" un "idiota". Tālāk dodamies uz Krka. Esam tur pēcpusdienā, pēc dažiem incidentiem atrodam kempingu. Jūrmala betonēta, ne pārāk simpātiska. Atkal miljons ar cilvēkiem. Atkal nevaru sauļoties tāpēc lasu nākamo grāmatu ēnā. Vakarā nolemjam grillēt gaļu, iemarinējam un sākam kurināt grillu. Apkārtējie vācieši kaut sanāk bariņā nostāk no mums un kaut ko klaigā, pēc brīža ierodas kempinga apsardze un paziņo mums, ka aizliegts kurināt grillu. Pēc pastrīdēšanās vienojamies, ka betonētajā pludmalē drīkstēs. Padomājam un saprotam, ka viss ir tik izskaltis, ka ar vienu dzirksteli pietiktu. Aizvācamies uz pludmali ar visiem krēsliem un priecājamies par šo izvēli, krietni omulīgāk nekā starp mašīnām. Es drīz aizeju gulēt un palaižu garām lielāko ballīti, kur visas meičas piedzerās, tiek spēlēts truth or dare, dalībnieki uzzin dažādus intīmus sīkumus viens par otru, piemēram, kāda ir lauriņas mīļākā poza (mana versija - alnītī). Pēc tam hugo ar bungšu tā piedzerās, ka tusē pa mūsu kemperi un nevācās prom. Liek krievu šansonu disku, neļauj mums gulēt. Mētelis ir nokaitināts un no savas otrā stāva gultas ar lādētāju pāris reizes abiem uzšauj pa muguru. Ar kliedzieniem un lamām viņi metas ārā no mūsu kempera, hugo lecot ārā paspēj uzgriezt šansonus pilnā skaļumā. Tad viņi no ārpuses attaisa vāku gultai kurā guļ alberts un baigi hiho. Tas atkārtojas kādas trīs reizes. Ja es varētu dzert, noteikti piedalītos un pamatīgi izsmietos par šo joku. Nākamajā rītā, kad pieceļos abi praktiski nav gulējuši un jau sāk svilināt aliņus. Pāris rupjas dziesmas vēlāk un hugo atlūzt zālītē. Pa dienu atkal uzturos ēnā ar grāmatu, ik pa brīdim aiziedams nopeldēties. Vakarā dodamies iazbraucienā ar laivu. Esam noīrējuši visu laivu pa 100 eur uz 10 cilvēkiem uz 4h. Es ātri no laivas pakaļgala pārvācos uz priekšu. Mēģinu kādu no meitenēm pierunāt iet tēlot titāniku laivas priekšgalā, taču neviena nepiekrīt. Ar laivu aizbraucam līdz līcītim, visi salecam ūdenī un aizpeldam līdz alai. Izpeldot cauri alai kādus 15m ir lielāks nodalījums, kurā var izkāpt pastaigāties. Alas griestos ir zariem klāts caurums, kas ļauj ieplūst gaismai. Tad nobraucam gar jūras ērgļu koloniju (kas aizdomīgi atgādina kaijas) un visbeidzot piestājam pludmalītē uz salas, pie kuras pietauvojušās kādas 4 jahtas un kuteri. Tur ir krietni skaistāk nekā mūsu pludmalē. Pilnībā aprokam pegazu akmeņos un safočējamies. Vakarā apmeklējam restorānu un pēc tā nedaudz pastaigājam pa krastmalu. Daži plāno doties vakara gaitās, manu tas neuzrunā, jo nevaru lietot alko. Šai naktī mētelis ar albertu atriebjas bungšam par pagājušo un safočējas uzliekot viņam virsū trepes.
9. diena. Plitvica.
Ar ierasto čakarēšanos izvācamies no kempinga un dodamies uz Plitvicas dabas parku. Pēcpusdienā esam tur un par laimi karstums iekšzemē izrādās nedadudz mazāks. Pats parks jauks, ezeru kaskāde, ūdenskritumi, ārkārtīgi dzidrs ūdens. Taču mani kaut kā neaizķer. Ūdens ir tik dzirds, ka var redzēt barus ar ezera malā esošajām zivīm. Visjautrākā nodarbe šķiet mest šīm zivīm saburzītas lapiņas un skatīties kā tās cīnās, domaādamas, ka tā ir pārtika. Vakariņas ceļmalas krogā un prom uz Ungāriju. Nakti nobraucam un ap 4iem esam pie Bolotona ezera, paliekam ārpus kempinga.
10. un 11.diena. Bolotons, Budapešta.
Bolotons ir milzu ezers Ungārijā. Viņiem nav jūras, tāpēc tusē pie ezera. Kempings izrādās diezgan paliels mēsls, tādēļ nolemjam tajā nepalikt, dodamies uz netālo pilsētu, lai apmeklētu tās pludmali. Nonākuši pilsētā vienojamies par brokastīm, taču nespējam vienoties par virzienu. Sadalamies un tad vēlreiz sadalamies. Mēs ar mēteli divatā nolemjam doties uz vietējo makdonaldu, gribas kaut ko zināmu. Pa ceļam ieeju foto veikalā, lai apprasītos par bačām (vajag specifiskas tabletītes), dāma, protams, neko nesaprot, piedāvā man AA baterijas. Par laimi patrāpas saimnieks, kas pavaicā, kam man nepieciešams un izdzirdot atbildi saka, ka viņam neesot, bet tur tajā mājā, otrajā stāvā, gaiteņa galā kreisajā pusē gan varbūt būs. Tur atrodam radiolietu frīku veikalu, kurā ir meklētais! Pa ceļam uz makdonaldu redzam pie valsts iestādes līdaciņā atplīsušu saules brāli, tas nevienu neuztrauc. Atpakaļceļā tirgū nopērkam arbūzu un nektarīnus (6x lētāk kā horvātu tūristu tirgū). Atnākuši no brokastīm dabonam pagaidīt. Pārējie kavējas 50 min. Pie bolotona ir maksas pludmale. Sākumā apmetamies zālītē. Eju peldēties, esmu nogājis jau kādus 200m, ūdens nesniedzas līdz nabai, sajūta, kā Engurē. Tad bungš atnāk no izlūkgājiena un paziņo, ka esot atradis Coke club, kur ir smiltiņas bāriņi, baseins utt. Pārvācamies un turieni, tur ir tiešām jauki. Labākā pludmale šai braucienā. Atkal nosēžu ēnā un piebeidzu otro grāmatu, ik pa brīdim aizeju iekrist baseinā. Vakarā sataisamies un braucam uz Budapeštu. Tā kā mūsu kemperī ir dāmas, kurām neder kempera duša, jo vajag mazgāt un žāvēt matus, piebraucam pie iepriekšējā naktī atrastā kempinga, kurā viņas iešmauc dušā. Mēs pārējie ieejam kempera dušā, uzēdam arbūzu un nektarīnus, iedodam "piepīpēt" slovākam, kuram nosēdies aķīts. Kādas 50 min vēlāk meitenes atnāk no dušas un mēs varam braukt. Pa ceļam uz Budapeštu ir sastrēgums, taču relatīvi ātri esam galā. Noprkojamies un dodamies uz pegaza un ravas kāroto resorānu. Tas ir baii jauks un es izvēlos pareizo ēdienu. Pēc restorāna nolemjam nopirkt dzeramos un pasēdēt uz tilta. Viņiem nav ne alkohola aprites ne alkohola lietošanas ierobežojumu. Pie diennakts veikala sastopam divus transvestītus. Uz tilta dzeram vīnu un alberts grib fotografēties lecienā. Neveiksmīgas piezemēšanās rezultātā viņš salauž papēdi pēc pailgas gaidīšanas tiek aizvests uz slimnīcu. Mēs pārējie dodamies viņam pakaļ, jo nepieciešama pase un apdrošināšana. Kemperī ar 7iem iereibušiem cilvēkiem valda paliels bardaks. Kamēr alberts tiek apstrādāts es uz stundiņu atlūztu. Nākamajā rītā ceļamies astoņos, lai varētu līdz pusdienas laikam apskatīt Budapeštu un tad doties mājup. Rīts sākas meklējot albertam zāles, visas aptiekas 7dienā ciet. Tad izrādas, ka trīs pļēguri no otra kempera ir bijuši tusēt un pārradušies mājās tikai 9os no rīta. Hugo ar Bungšu guļ uz ielas. Dodamies apskatīt pilsētu. Paēdam brokastis un aizstaigājam līdz parlamentam. Ir ellīgs karstums, ap 35. Budapešta pārsteidz, iespaidīgas un monumentālas celtnes, visam var piemēro koeficientu 1,5 salīdzinot ar Rīgu. Diemžēl ne sūda nedabonam apskatīt, jo jau jādodas atpakaļ. Papusdienojam burgekingā un braucam prom. Bungše Rava un Hugo vēl ir puspālī un smirdīgi, lai arī viņiem pēc pāris stundām ir kārta sēsties pie stūres. Un tad vairāk kā 20 garlaicīgas atpakaļceļa stundas.
Tagad ir nogurums, taču iespaidu pārbagātība. Noteikti gribu atgriezties Budapeštā. Tikai tad, kad nebūs tik karsts.
Comments