peec 3h miega ar lielām mokām piespiedu sevi iet brokastīs. tas bija to vērts. jau biju aizmirsis šejienes brokastis. 10 veidu salāti, 6 veidu mērcītes, svaigi spiestas sulas, augļi, pārslas, jogurti, viss, ko vari vēlēties brokastīm. tā kā šī ir mana vienīgā brīvdiena visā braucienā, tad nolēmu negulēt vairāk un doties apskatīt pilsētu. ārā pilnīgs pavasaris. viss zaļš. sākumā izgāju ar jaku, bet jau pēc 50m konstatēju, ka ir kādi +20 jau pus11 no rīta un ievietoju jaku somā, lai vairs neizņemtu. aizgāju līdz sašaudītajiem vārtiem, kur izraēļi kaut kādā tur gadā ieņēma veco jeruzālemi, zīmīgi, jo tieši tusējās bars ar armijniekiem. pavazājos pa armēņu kvartāliem, tie laikam ir visklusākie visā vecajā pilsētā. nonācu līdz raudu mūrim un nolēmu, ka jau ta jau, izgājis drošības kontroli un uzlicis galvā papīra cepurīti devos uz vissvētāko sadaļu. pie manis pienāk rabīns un prasa: "kā tad iet, no kurienes esot? kā saucot? vai esot jewish? un kā sievu saucot?". "nav man sievas", viņam atbildu. "ō, tad tev labu sievu un daudz bērnus un lai biznesā labi veicas un vispār dzīvē labi viss." un pēc sekundes pauzes kārtīgā žīda manierē "klau, ziedo mūsu sinagogai".
tad ejot prom no raudu mūra nogriezos nedaudz ne tā, tas ir gribēju paskatīties, kas ir aiz raudu mūra. tur izrādās ir robeža. divi menti man patriec no turienes, jo tur laiž cauri tikai arābus.
biju arī 5 konfesiju baznīcā, kur nesen bija kautiņš starp armēņu un ebreju ortodoksāļiem (panorāmā rādija kā slānās).
pēc tam sāku vazāties pa tirgu, aizstaigāju tik tālu arābu kvartālos kā nekad vēl. arābu kvartālā apēdu vietējo "kebabu", kas gan ļoti atpalika no berlīnes piedāvājuma un tad pārguris vilkos mājās. ierados nosvīdis un ar domu galvā - nē, tas priekš manis ir par karstu. nogulēju diendusu un tad atkal aizvilkos nedaudz pastaigāt un paķert saulrieta kadrus.
ar fočēšanu ir tā, ka es priecājos, ka esmu jau visu daudz maz redzējis un tad es varu meklēt labāko rakursu vai labāko gaismu, man nav jāsatraucas, ka kadra meklējumos palaidīšu garām saturu.
un ar ieročiem ir tā, ka to te ir dafiga. daudziem mentiem un armijniekiem ir automāti. vakarnakt viesnīcā mani sagaidīja skuķis aptuveni manā vecumā ar pistoli pie sāniem. uz manu "oooo, a girl with a gun meeting me, I must be special" izplūda ķiķināšanā. un tad vēl šodien redzēju vienu civilā tērptu ar bisi un vairākus ar pistolēm. vārdusakot te tas ir nothing special.
tad ejot prom no raudu mūra nogriezos nedaudz ne tā, tas ir gribēju paskatīties, kas ir aiz raudu mūra. tur izrādās ir robeža. divi menti man patriec no turienes, jo tur laiž cauri tikai arābus.
biju arī 5 konfesiju baznīcā, kur nesen bija kautiņš starp armēņu un ebreju ortodoksāļiem (panorāmā rādija kā slānās).
pēc tam sāku vazāties pa tirgu, aizstaigāju tik tālu arābu kvartālos kā nekad vēl. arābu kvartālā apēdu vietējo "kebabu", kas gan ļoti atpalika no berlīnes piedāvājuma un tad pārguris vilkos mājās. ierados nosvīdis un ar domu galvā - nē, tas priekš manis ir par karstu. nogulēju diendusu un tad atkal aizvilkos nedaudz pastaigāt un paķert saulrieta kadrus.
ar fočēšanu ir tā, ka es priecājos, ka esmu jau visu daudz maz redzējis un tad es varu meklēt labāko rakursu vai labāko gaismu, man nav jāsatraucas, ka kadra meklējumos palaidīšu garām saturu.
un ar ieročiem ir tā, ka to te ir dafiga. daudziem mentiem un armijniekiem ir automāti. vakarnakt viesnīcā mani sagaidīja skuķis aptuveni manā vecumā ar pistoli pie sāniem. uz manu "oooo, a girl with a gun meeting me, I must be special" izplūda ķiķināšanā. un tad vēl šodien redzēju vienu civilā tērptu ar bisi un vairākus ar pistolēm. vārdusakot te tas ir nothing special.
Comments