| |
[Jan. 12th, 2005|01:39 pm] |
jā, kāpēc nesaņemties? kāpēc visu laiku domāt un prātuļot, neko tāpat nesaprast, kāpēc nejust? da sev jau tāpat neko nevar piedot, sev jau nekas. jauki purniņi un mīlestības acis, tāpat visu laiku grauž.
visiem var piedot, bet sev nevar. visus var pieņemt, bet sevi ne. par sevi var smieties un par sevi var raudāt, taču nekad nevar sevi nogalināt. |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2005|01:40 pm] |
jā, jā, vakar arī man uznāca mežonīga vēlme piecelties, kad viņa jau guļ, aiziet uz virtuvi pēc naža, pagraizīties. pokemons tāds. nejau pavisam graizīties, tikai pagraizīties. tā vietā nodzēsu cigareti pret savām ribām, kamēr viņa bija aizgriezusies. karstas, nepanesamas sāpes.
un tad viņa gribēja tikt izdrāzta. viņa gribēja tur gulēt uz vēdera, nekontrolēt neko, bezspēcīgi just. just mani, kurš tāds nejūtams pirms tam gulēja blakus, nežēloja, nebija.
sex has become all I know about you.
Memories of those filthy things that we do.
There's not one single thought that is left
after sex with you
kāda tur pēc tam vēl graizīšanās, a?
bet tā iepriekšējā sajūta taču paliek. tikai darīt neko ar viņu nevar.
pastāstīt kādam, bet kā? |
|
|