|
[Nov. 14th, 2005|12:57 pm] |
brīžiem uznāk, gribas rakstīt, guļu gultā un rakstu galvā. gribas uzrakstīt, kā tas viss sākās, kā nonāca līdz tam, kas tagad. bet pārlasu un izdzēšu, mana vaina, mana vislielākā vaina |
|
|
|
[Nov. 14th, 2005|12:54 pm] |
jaunībā agrāk man bija dzejnieka acis un sirds; vēl aizvien man ir acis, nav vairs dzejnieka sirds. |
|
|
|
[Jul. 21st, 2005|01:22 pm] |
zaudējuma sāpes izdzēš prieks dziestošs mulsinošs klusums sevī
vai mēs kādreiz būsim brīvi? sasieti kaķītis kaut kur skapī ņaud
nomierinošas domas nenomierina
kamēr viņas, maitas, nekļūs brīvas arī es, arī es sasaistīts |
|
|
|
[Jun. 13th, 2005|09:53 am] |
akli taču mēs visi, akli izmantojam viens otru un sāpam a priecāties? slabo?
viņa vēl arvien domā, ka par paldies var dabūt jebko un var jau var, bet arī es esmu akls |
|
|
|
[Mar. 10th, 2005|02:16 pm] |
mīlu. |
|
|
|
[Mar. 10th, 2005|01:52 pm] |
būs tumsa. un nav nepieciešams cīnīties. tumsa būs, nāks tumsa un apsegs mūs. apsegs mūs, mūsu piepildītos un nepiepildītos sapņus, mūsu aizmirstās vēlēšanās, mūsu lauztos solījumus. tā ir pasaule un mēs esam tās bērni. |
|
|
|
[Mar. 10th, 2005|01:37 pm] |
nav nekā lielāka par to, kas man jau ir, taču vai ilgi es to atcerēšos? mīlestība paliek, mīlestība nekur nepaliek, rītdienai un vakardienai nav nekādas nozīmes. kāpēc tad ir tik auksti, kāpēc tad vēl tik daudz gribas? nav nekā lielāka par to, kas man jau ir, mana pasaule ir mīlestība, es esmu mīlestība, viss, no kā es pārtieku, viss, ko es radu. |
|
|
|
[Mar. 10th, 2005|01:20 pm] |
kam ir nozīme? viss ir tik bezgalīgs. pasaule jauna katru dienu. necerēta laime palēnām pārvēršas ciešanās. kāpēc, kad sapnis piepildīts, jādodas tālāk piepildīt nākamo? dzīve jau tāpat ir pilna. un sapņi, sapņi ir nebeidzami. kad pasaule pārstās sapņot, iestāsies tumsa. |
|
|
|
[Mar. 10th, 2005|12:59 pm] |
tu nezini to, kas ir bijis pirms tevis, un nekad neuzzināsi, kas būs pēc tevis. vienīgais, ko tu zini, esi tu pats. |
|
|
|
[Mar. 10th, 2005|12:48 pm] |
atrast un pazaudēt, sapņot un piepildīt. tas ir vienīgais, kas mums dots. es esmu savas sirds vergs. sirds, kura nepieder man. es radu pasauli tādu, lai pazaudētu to. tikai tas, kurš pazaudē, var atrast. es pazaudēju sirdi, tagad es to zinu. es pazaudēju bērnību, jo biju gatavs atrast ko citu. mirklis. tas viss tikai mirklis. un atdošanās, neprātīga pazaudēšana, tikai ceļš. es esmu izvēlējies būt. izvēlējies, kaut bieži tā ir likusies bēgšana. dievs ir manī un pats esmu sev lielākais brīnums. mirklis, mirklis, mirklis. es esmu mirklis, kurš gaida piepildījumu. mirklis nepazīst baiļu, mirklis ir mīlestība. mīlestība ir dievs un dievs ir manī. es neesmu dievs, es plūstu dievā. es esmu mirklis un atdošanās. es nēsāju pasauli uz rokām. nav nekā neiespējama. tikai skumjas. sāpes visu caurauž, jo es esmu plosīts mirklis. plosošs, pieprasošs, sevi noliedzošs. es plūstu un alkstu piepildījuma. es raustos konvulsijās, kuras, kad manis vairs nebūs, vēl mūžīgi ceļos arvien vājākas un vājākas. es esmu nospiedums laikā un telpā. |
|
|
|
[Jan. 17th, 2005|02:14 pm] |
viss tik sāpīgi, kaut vēnas griez.
mēs nemākam raudāt, mēs nemākam smieties, nemākam priecāties, nemākam mīlēt. nemākam, nemākam, nemākam, nemākam... |
|
|
|
[Jan. 12th, 2005|01:40 pm] |
jā, jā, vakar arī man uznāca mežonīga vēlme piecelties, kad viņa jau guļ, aiziet uz virtuvi pēc naža, pagraizīties. pokemons tāds. nejau pavisam graizīties, tikai pagraizīties. tā vietā nodzēsu cigareti pret savām ribām, kamēr viņa bija aizgriezusies. karstas, nepanesamas sāpes.
un tad viņa gribēja tikt izdrāzta. viņa gribēja tur gulēt uz vēdera, nekontrolēt neko, bezspēcīgi just. just mani, kurš tāds nejūtams pirms tam gulēja blakus, nežēloja, nebija.
sex has become all I know about you. Memories of those filthy things that we do. There's not one single thought that is left after sex with you
kāda tur pēc tam vēl graizīšanās, a? bet tā iepriekšējā sajūta taču paliek. tikai darīt neko ar viņu nevar.
pastāstīt kādam, bet kā? |
|
|
|
[Jan. 12th, 2005|01:39 pm] |
jā, kāpēc nesaņemties? kāpēc visu laiku domāt un prātuļot, neko tāpat nesaprast, kāpēc nejust? da sev jau tāpat neko nevar piedot, sev jau nekas. jauki purniņi un mīlestības acis, tāpat visu laiku grauž.
visiem var piedot, bet sev nevar. visus var pieņemt, bet sevi ne. par sevi var smieties un par sevi var raudāt, taču nekad nevar sevi nogalināt. |
|
|
|
[Jan. 4th, 2005|03:22 pm] |
ja man kāds būtu teicis, ka es kaut kad smēķēšu, es nekad nebūtu ticējis. manī šobrīd ir palicis tik maz agrāko gadu sevis, ka šausmas. no otras puses, pēdējos 5 gadus pats esmu bijis no sevis tik tālu, ka riebjas. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2005|03:38 pm] |
es zinu, ka viņa būtu gatava uz gandrīz visu, ja tikai es nāktu pie viņas atpakaļ, tomēr nevaru. nevaru, nevaru, nevaru. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2005|09:28 am] |
es biju nonācis līdz situācijai, kad, ja vien man būtu spēks vakarā beigt raudāt un piecelties no gultas, izietu uz balkona, pārgrieztu vēnas un noasiņotu.
līdz nāve mūs šķirs, līdz nāve mūs škirs... |
|
|