pēcnāves atzīšanās [entries|archive|friends|userinfo]
peec

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Nov. 14th, 2005|12:57 pm]
brīžiem uznāk, gribas rakstīt, guļu gultā un rakstu galvā. gribas uzrakstīt, kā tas viss sākās, kā nonāca līdz tam, kas tagad. bet pārlasu un izdzēšu, mana vaina, mana vislielākā vaina
linkpost comment

[Nov. 14th, 2005|12:54 pm]
jaunībā agrāk man bija
dzejnieka acis un sirds;
vēl aizvien man ir acis,
nav vairs dzejnieka sirds.
linkpost comment

[Jul. 21st, 2005|01:22 pm]
zaudējuma sāpes izdzēš
prieks dziestošs
mulsinošs klusums sevī

vai mēs kādreiz būsim brīvi?
sasieti
kaķītis kaut kur skapī ņaud

nomierinošas domas nenomierina

kamēr viņas, maitas, nekļūs brīvas
arī es, arī es sasaistīts
linkpost comment

[Jun. 13th, 2005|09:53 am]
akli taču mēs visi, akli
izmantojam viens otru un sāpam
a priecāties? slabo?

viņa vēl arvien domā, ka par paldies var dabūt jebko
un var jau var, bet arī es esmu akls
linkpost comment

[Mar. 10th, 2005|02:16 pm]
mīlu.
linkpost comment

[Mar. 10th, 2005|01:52 pm]
būs tumsa. un nav nepieciešams cīnīties. tumsa būs, nāks tumsa un apsegs mūs. apsegs mūs, mūsu piepildītos un nepiepildītos sapņus, mūsu aizmirstās vēlēšanās, mūsu lauztos solījumus. tā ir pasaule un mēs esam tās bērni.
linkpost comment

[Mar. 10th, 2005|01:37 pm]
nav nekā lielāka par to, kas man jau ir, taču vai ilgi es to atcerēšos? mīlestība paliek, mīlestība nekur nepaliek, rītdienai un vakardienai nav nekādas nozīmes. kāpēc tad ir tik auksti, kāpēc tad vēl tik daudz gribas? nav nekā lielāka par to, kas man jau ir, mana pasaule ir mīlestība, es esmu mīlestība, viss, no kā es pārtieku, viss, ko es radu.
linkpost comment

[Mar. 10th, 2005|01:20 pm]
kam ir nozīme? viss ir tik bezgalīgs. pasaule jauna katru dienu. necerēta laime palēnām pārvēršas ciešanās. kāpēc, kad sapnis piepildīts, jādodas tālāk piepildīt nākamo? dzīve jau tāpat ir pilna. un sapņi, sapņi ir nebeidzami. kad pasaule pārstās sapņot, iestāsies tumsa.
linkpost comment

[Mar. 10th, 2005|12:59 pm]
tu nezini to, kas ir bijis pirms tevis, un nekad neuzzināsi, kas būs pēc tevis. vienīgais, ko tu zini, esi tu pats.
linkpost comment

[Mar. 10th, 2005|12:48 pm]
atrast un pazaudēt, sapņot un piepildīt. tas ir vienīgais, kas mums dots. es esmu savas sirds vergs. sirds, kura nepieder man. es radu pasauli tādu, lai pazaudētu to. tikai tas, kurš pazaudē, var atrast. es pazaudēju sirdi, tagad es to zinu. es pazaudēju bērnību, jo biju gatavs atrast ko citu. mirklis. tas viss tikai mirklis. un atdošanās, neprātīga pazaudēšana, tikai ceļš. es esmu izvēlējies būt. izvēlējies, kaut bieži tā ir likusies bēgšana. dievs ir manī un pats esmu sev lielākais brīnums. mirklis, mirklis, mirklis. es esmu mirklis, kurš gaida piepildījumu. mirklis nepazīst baiļu, mirklis ir mīlestība. mīlestība ir dievs un dievs ir manī. es neesmu dievs, es plūstu dievā. es esmu mirklis un atdošanās. es nēsāju pasauli uz rokām. nav nekā neiespējama. tikai skumjas. sāpes visu caurauž, jo es esmu plosīts mirklis. plosošs, pieprasošs, sevi noliedzošs. es plūstu un alkstu piepildījuma. es raustos konvulsijās, kuras, kad manis vairs nebūs, vēl mūžīgi ceļos arvien vājākas un vājākas. es esmu nospiedums laikā un telpā.
linkpost comment

[Jan. 17th, 2005|02:14 pm]
viss tik sāpīgi, kaut vēnas griez.

mēs nemākam raudāt, mēs nemākam smieties,
nemākam priecāties, nemākam mīlēt.
nemākam, nemākam, nemākam, nemākam...
linkpost comment

[Jan. 12th, 2005|01:40 pm]
jā, jā, vakar arī man uznāca mežonīga vēlme piecelties, kad viņa jau guļ, aiziet uz virtuvi pēc naža, pagraizīties. pokemons tāds. nejau pavisam graizīties, tikai pagraizīties. tā vietā nodzēsu cigareti pret savām ribām, kamēr viņa bija aizgriezusies. karstas, nepanesamas sāpes.

un tad viņa gribēja tikt izdrāzta. viņa gribēja tur gulēt uz vēdera, nekontrolēt neko, bezspēcīgi just. just mani, kurš tāds nejūtams pirms tam gulēja blakus, nežēloja, nebija.

sex has become all I know about you.
Memories of those filthy things that we do.
There's not one single thought that is left
after sex with you


kāda tur pēc tam vēl graizīšanās, a?
bet tā iepriekšējā sajūta taču paliek. tikai darīt neko ar viņu nevar.

pastāstīt kādam, bet kā?
linkpost comment

[Jan. 12th, 2005|01:39 pm]
jā, kāpēc nesaņemties? kāpēc visu laiku domāt un prātuļot, neko tāpat nesaprast, kāpēc nejust? da sev jau tāpat neko nevar piedot, sev jau nekas. jauki purniņi un mīlestības acis, tāpat visu laiku grauž.

visiem var piedot, bet sev nevar. visus var pieņemt, bet sevi ne. par sevi var smieties un par sevi var raudāt, taču nekad nevar sevi nogalināt.
linkpost comment

[Jan. 4th, 2005|03:22 pm]
ja man kāds būtu teicis, ka es kaut kad smēķēšu, es nekad nebūtu ticējis. manī šobrīd ir palicis tik maz agrāko gadu sevis, ka šausmas. no otras puses, pēdējos 5 gadus pats esmu bijis no sevis tik tālu, ka riebjas.
linkpost comment

[Jan. 3rd, 2005|03:38 pm]
es zinu, ka viņa būtu gatava uz gandrīz visu, ja tikai es nāktu pie viņas atpakaļ, tomēr nevaru. nevaru, nevaru, nevaru.
linkpost comment

[Jan. 3rd, 2005|09:28 am]
es biju nonācis līdz situācijai, kad, ja vien man būtu spēks vakarā beigt raudāt un piecelties no gultas, izietu uz balkona, pārgrieztu vēnas un noasiņotu.

līdz nāve mūs šķirs, līdz nāve mūs škirs...
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]