Sapnī es biju apprecējusies.
Tik briesmīgs septembra iesākums man vēl nebija bijis.
Tātad. Ejot gulēt, palasīju vēl grāmatiņu un, kad pulkstenis rādīja jau pusē divi, izslēdzu gaisu. Man palika bail. Uzmācās tāda kā panika, tāds kā kaut kas, jo īsti panikas lēkme tā nebija. Baidījos no tumsas, trokšņiem un citplanētiešiem, sev par nelaimi atcerējos arī Xfailus un Elienus VS predatoru. Šitā baidīdamies, es nolēmu atsaukt atmiņā visādus brīžus no savas dzīvošanās. Tā nu sanāca, ka pamazām domājot, atcerējos, ka vēl jūnijā, izlaidumā iedevu puķīti kādam puikam, kuru nepazīstu. Milzīgu sarkanu rozi, jo tā piestāvēja manām drēbēm. Puiku sauca Kārlis, un viņš kādreiz strādāja teātrī, pieņemu, ka vairs nestrādās. Enīvei, es viņu nepazīstu, bet kādreiz mēs arī mācījāmies vienā skolā. Tā nu es domāju par to neveiklību izlaidumā, kad iedevu to puķīti, un viņš bija pārsteigts. Briesmīgi pārsteigts. Un vēl domāju par to, cik daudz cilvēks aizmirst, jo tas taču notika tikai jūnijā. Pavisam nesen, bet es jau biju aizmirsusi, ka pēkšņi, spontāni izdomāju iedot puķīti teātra puikam2.

Sapnī man bija kleita, netīrā krāsā, un visu laiku lija lietus. Peļķes bija tik milzīgas ka parasti ir Baseina ielā. Man vienmēr ir licies, ka kruti, ka Baseina ielu sauc par Baseina ielu, jo tur parasti uz ielas ir Baseins. Un tātad, mani apkārt vadāja viņa māte. Mēs gatavojāmies kāzām, braukājām, savācām un tā. Pašu "Jā" mirkli es neredzēju un labi ka tā, citādāk vēl pamostos beigta. Vēlāk mēs jau bijām precējušies. Un bija tāda neveiklības sajūta: "WTF, ko nu?" Un mēs kaut kur braucām, kaut ko darījām, gājām uz kino, bet nerunājām. Visu laiku bijām blakus, kopā. Pat ne sadevušies rokās, kaut kā tik briesmīgi sasaistīti, ka pat nevajadzēja pieskarties. Un man bija TĀ doma, TĀ doma, ka man vēl ir septiņpadsmit gadu. Fīling tventītū, akting seventīn.

Man pat liekas, ka es pirmo kāzu nakti, vai arī daļu no tās, nogulēju. Un tad bija arī viesi, it kā svinības un pasākumi, bet mēs bijām viens otram blakus ieritinājušies uz dīvāna un bija tik silti. Silti.

Un sapnis beidzās ar to, ka es pie ventilatora piespraudu kaut kādu mantiņu. Lietu, kas domāta kā manta bērniem. Viņš priecājās. Es izslēdzu gaismu, lai viņš var gulēt un aizgāju.

Skolu beidzu ar puķi svešam cilvēkam, skolu sāku ar kāzām ar svešu cilvēku. Lucky me. šis sapnis mani iedzina tādās šausmās. Vienkārši briesmīgi.
Bet, ja tā tas būtu noticis, mans uzvārds tik un tā paliktu putniņš, cits putniņš, bet tāpat. (sun)
Kakaini.

Tags: sapnis

Divas dienas pēc kārtas sapnī redzēju Gati.
Abas dienas pamodos, padomāju, ko viņš tur dara, gulēju un arī sapņoju tālāk.

Šodien nopētīju viena vīriešu dzimuma pārstāvja dibenu, ja jau par dibeniem runājām. Viņam bija slaidāks nekā tai meitenei, un viņš redzēja, ka to daru. Un viņš ir mans darba kolēģis. ;D

Tags: TEĀTRA PUIKA, dievs, romka, sapnis

es sapnī redzēju jocīgas lietas.
bet man sāk likties, ka rakstu šeit tikai par sapņiem.

Redzēju Valteru, Jāni, Emīlu un vēl kaut kādus puikiņus. Viņi bija "mana klase". Tas jau pats par sevi ir ļoti smieklīgi. Un tāpat, šie trīs sēdēja pie kaut kāda galdiņa, uz ielas, tā kā āra kafejnīcās un dzēra kaut ko, gaidīja mani ( (sun) ). Es tā lēnām tuvojos, bet pēkšņi viņi pārcēlās pie cita galdiņa un tur uzradās Gvido Linga. Es turpināju iet, apdomājot to, ka man būs jāsēžas blakus tam Lingam.
Pa ceļam apstājos un apēdu olīvu, kas bija glāzē (laikam martini) uz tā galda, pie kura viņi iepriekš bija sēdējuši.
es viņu uzdūru uz tā puļķīša, kādus sprauž viņās. Tie izskatās pēc zobu bakstāmajiem, bet nekad nesaprotu, ko var bakstīt pēc vienas olīvas. Lai vai kā, tajā mirklī, kad pirmo reizi olīva iekrīt glāzē un es velku ārā otrreiz, ieraugu, ka nāk Džefrijs. Viss kā parasti, tikai tas melnais lakatiņš nevis ap kaklu, bet kā vecām ķōķām sasiets ap galvu. Viņa no sākuma mani nemana, bet pēc tam ierauga un nāk pie manis, ar to arī sapnis beidzas, turklāt, es to nosapņoju ~10minūtēs.

Bet es pamodos ar tādu pretīgumu, atceroties to olīvu, kurā bija krējums. Un vēlāk es mazgāju traukus un man palika nelabi, kad ieraudzīju to krējuma burciņu, kura, kad atskrūvēju tik ļoti oda pēc krējuma. Un man bija jāmazgā. :/ Un tagad rakstot man atkal nepalika sevišķi labi.

Es nesatieku labi ar skābo krējumu.

Tags: sapnis
Mūzika: Metallica -- The Unforgiven II.