es šodien gāju un domāju, ka ir tādas lietas, kuras mēs gaidām, gaidām, bet tās nenotiek. Un, kad atmetam cerības, pēkšņi notiek. Un tā.

Es to iedomājos, jo zinu, ka šodien mani gaidīja, gaidīja, bet es nenācu, bet es aiziešu pēc pāris nedēļām, kad mani vairs negaidīs, bet ne tāpēc, ka mani negaidīs, bet vienkārši tāpēc, ka tā ir ieplānots.
Es nekad nebiju iedomājusies, ka tieši tāpēc varētu nenotikt arī kaut kas cits - jo vienkārši viss jau ir saplānots un nemaz neienāk prātā kāds, kurš varētu tevi gaidīt.

Es varbūt nemāku izteikties, bet es vismaz sapratu.