Ir tik interesanti vērot cilvēkus.
Esot tā, ka klusie ūdeņi pamanot vairāk, jo tie nerunā daudz. Neplātās. Vai kaut kā tā.
Vai nav jokaini, ja cilvēks tev ko palūdz. Palūdz. Un pēc tam brīnās, ka tu tiešām to izdarīji vai iedevi viņam?
Ne vienmēr savu viedokli vajag aizstāvēt ar zobiem un nagiem.
Viss ir labi.
Nekad nevajag dusmoties uz sevi, jo ir lietas, kuras vienkārši nevar ietekmēt un tās, kuras var ietekmēt... Tām varbūt tā arī bija jānotiek.
Un steigties nevajag. Tāpat vienmēr paspēsim to, kas ir jāizdara un nepaspēsim to, ko nevajag.

Es tiešām.

Believe me.

Es aizmirsu, ko gribēju pateikt. Ā. Jāuzbakstās saņemties uzrakstīt to. Man ir muļķīgi laba tendence - gribēt uzvarēt. Tas baismi palīdz ceļā.