Sapnī redzēju sevi, ejam pa ielu. es klausījos mūziku un nesteidzīgi vienkārši gāju, neskatoties uz to, ka apkārt viss bija pelēks.
Un pēkšņi es sajutu lietus smidzināšanu. Dažas mazas lietus lāses nolaidās uz manas sejas un rokām, tās tik ļoti smaržoja pēc pavasara, pēc lietus un ūdens, ka vienkārši ievilku plaušās to smaržu un laimīga gāju tālāk.

Tajā pat sapnī arī sasitu galvu. (Iespējams, kā kompensāciju tam, ka šodien nekur neatsitos.)