Un vēl es tikko atcerējos, ka Dānijā, kad ar kursu bijām aizbraukuši kaut kādā pārgājienā (vai kaut kādā citā tamlīdzīgā aktivitātē), satikām vietējo onkuli, kurš mūs visus uzaicināja uz tēju un cepumiem. Mēs aizgājām un visu laiku baidījāmies, ka tūlīt mirsim.