es dzīvoju savu dzīvi. tā pēkšņi, piepeši. un tā.
man nepietrūkst tas, ka NAV.

bet es pēkšņi sapratu, ka esmu dārgāka kā man pašai liekas.
un tas nozīmē, ka es ESMU un BŪŠU. Visur.

Es ļoti sen, Ieviņ, gribu tev aizsūtīt sms, bet man arvien nav kredīts. Tik sen, ka vairs neatceros par ko bija tā sms.



es šodien sadūros darbā. divās vietās. ziniet kā. kādreiz es patiešām ticēju, ka iegriežos, sadurot plaukstu, izmanot līnijas, vai jebko plaukstā, izmaina savu likteni.
tagad es vairs nezinu, kam ticu.
es tikai zinu, ka ticu tam, kas man izdosies.


es esmu laimīga. kaut. kādēļ.




es to rakstīju ar mieru nevis iedomību. kā teica lauma: "tu esi oranža. un miers."