Cilvēks nekad otru neredz tādu, kāds tas ir. Viņš redz tikai daļējas, nepilnīgas vīzijas, saistībā ar mirkļa interesēm. Viņš mēģina tēlot savu lomu cilvēciskajā komēdijā - neko vairāk kā savu lomu, kas jau tāpat ir grūti, krampjaini pieķeras tekstam un situācijai.