mammai pateicu, ka man šodien obligāti jāaiziet līdz pastam, lai nosūtītu vēstuli. Viņa pateica, lai uzrakstu internetā. Mēs laikam tomēr neesam radinieces.
Jei bogu, šitā nevarēšana paiet ir tizla.
Es jau tāpat aizietu, ja ome nenāktu. Es ceru, ka brālis uzņemsies viņu uz sevi. (lūdzulūdzulūdzu. mčmčmč. apsolu, brāli!)
EDIT:
- Mammū, māsjā, Klintūuu, Rebeka nāks mūsu sētā, un omamma nāks.
- es zinu.
- tu jau atkal visu zini.
(viņš mani vienmēr vispirms nosauc par mammu.^^)
Tā sabruka manas cerības par to, ka nebūs jāskraida viņai pakaļ. -.-

Es gribu ēst. Bet apsolīju Lindiņai ēst veselīgi. Jāiet meklēt tomāti.

Tā pārskrēju pāri ar acīm sviestotāju rakstiem un atradu vienu lūgumu pēc vācu valodas. Nu, palīdzību. Tur jau bija palīdzējuši, bet man tā trūkst tā valoda. Nu, tā kārtīgi.
Klau, Lindiņ, braucot mājās no Anglijas negribi ieskriet Vācijā? Mišu apciemot. Lol. Tā, lai pie abiem maniem vecākiem tiekam.

Es ar savu brāli neplēšos. tikai vispārējos izņēmuma gadījumos, kad esam noilgojušies. Tādēļ man nesanāk īsti saprast citus.