Bijām ar prakses skolotāju sarunājuši tikšanos, tad saslimu un palūdzu to pārcelt, pārcēlām. Kad tikšanās tuvojās, lūdzu precizēt laiku un vietu, kad viņš palūdza pārcelt, jo ir saslimis. Tagad man liekas, ka man ir jauns slimības vilnis (jo ir pilnīgi citi simptomi, kas iepriekš nebija un iepriekšējie ir izzuduši) un ka tas nekad nebeigsies. 

Tomēr es ļoti optimistiski cenšos domāt par praksi, jo sēdēšana bibliotēkā ar Aneti man nez kāpēc liekas lieliska, vienreizēja un fantastiska iespēja, tāpēc pēc iespējas ātrāk gribas veselību. 

Es arī iedomājos, kā jūtas Anete, kad viņai jāiet vienatnē uz bibliotēku.