Man pēdējā laikā ir sācis palikt slinkums pārbaudīt ēpastu.

Lūkojoties uz visiem tiem mazajiem un lielajiem kaķuzvēriem, kas ir izmesti, es nesaprotu, kā to var izdarīt. Vienkārši atstāt daļiņu sevis uz ielas. Dzīvu kaķi. Tas ir kā izmest savu brāli uz ielas. Un es iedomājos par to, kā mans kaķuruncis ir saritinājies manā gultiņā un pieprasīs man konservus nevis sauso barību. Un diedelēs. Un pa nakti pēkšņi izdomās, ka vajag samīļoties un murrās tik skaļi, ka es nevarēšu pagulēt. Un no rīta es pamodīšos un redzēšu, ka viņš otrā spilvena pusē ir uzlicis galviņu uz spilvena un saldi čuč man blakus. Zvēri arī ir cilvēki. Cilvēki arī ir zvēri. :/

Neraugoties uz dzīves dārdzību, dzīvot joprojām ir populāri.

Mūzika: I'll be missing you pa Skonto