Mani nedaudz ļoti kaitina tas, ka es viscaur smaržoju pēc Ulda. Ārrr.
Man nepatīk brīži, kad es nesmaržoju pēc sevis, tas ir traucējoši un, piemēram, šobrīd traucē man gulēt, jo es pamodos no tās svešās smaržas.

Abrakadabra!

Starp citu, šodien ar Uldi bijām uz molu. Tā salātu dakša (es pat neatceros, kā tas nosaukums tapa), kas avatarā ir jūrā aiz manis, ir nogalināta. Tur ir vien pārpalikumiņi.

Man ir nobrāzts celis.

( uzmanību ir jāpievērš... ai, neteikšu. )

Vakar ar Uldi mēs dejojām valsi pilsētas centrā. Lūk, tā!