Es visu laiku kaut kur nolieku mandarīnu mizas, un visu laiku tās pazūd (vai arī es neatceros, kur es tās nolieku). Ja kāds ietu manās istabās, tad es pieņemtu, ka kāds izmet, bet neviens tak neiet.
Aizgāju samīļot kaķi. Viņš sāka man laizīt roku un salika virsū savas ķepiņas. Skatījās manī lielām acīm un resniem, pūkainiem vaidziņiem un nelaida vaļā. Tā it kā teiktu: "Pati nāci mani samīļot, tagad arī mīļo un netinies nekur prom." Kad ņēmu rokas no ķepapakšas ārā, šams koda.