Rolands Šimmelpfennigs
ARĀBU NAKTS
Mirāža vienā cēlienā
No vācu valodas tulkojis Ingus Liniņš

Režisors - Rolands Atkočūns
Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa
Kustību konsultante - Ingrīda Lūre
Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis

Lomās:
Hanss Lomeiers - Egons Dombrovskis
Fātima Manzūra - Inese Kučinska
Franciska Dēke - Inta Klusa
Dejotāja - Ingrīda Lūre
Kalīls - Marģers Eglinskis
Pēters Karpatī - Edgars Pujāts

Kaut kāds sviests, pilnīgi nopietni. Stāsts daudzdzīvokļu mājā, kurā pazūd ūdens un tāpēc rodas daudz, dažādi pārpratumi, slepkavība(s) un vēl viskaut kas.
Man patika fakts, ka situācijas ir tik sajauktas, ka par katru teikumu ir jādomā līdzi - tā, par ko tas tika teikts - par Fātimu vai Lomeiera kungu. Un tā. Tas tiešām bija jauki, tāds prāta sasprindzinājums.

Bet pēc būtības man laikam ne sevišķi patika. Es nezinu. Bija arī smieklīgas vietas
"Es esmu pudelē."
"Viņš mani nometīs... viņš palaiž vaļā pudeli un es krītu! Septītais stāvs [..] Pirmais stāvs! Esmu beigts!!"

Jā. Es neieteiktu, bet es arī biju ļoti nervoza, skatoties izrādi, tāpēc iespējams tā ir mana vaina, ka neuztvēru to smalko patikšanas niansīti. Manam šīs izrādes biedram patika. (Guntai arī.)

3/5

Garastāvoklis:: man kaķis klēpī čuč

es esmu tik briesmīgi, briesmīgi, briesmīgi uz k burta, es aizmirsu to vārdu.
man tik ļoti nepatīk, ka cilvēki mainās.

edit: konservatīva?

Garastāvoklis:: cold

darbojos, mācījos, palūkojos uz matemātikas mājas darbu un redzu, ka tur kāds mazs pūkainītis ir atstājis savas zobu pēdas un uztaisījis manam mājas darbam pāris pīrsingus. Un daži arī pašā vidū ir ieskrāpēti. ^_^

[8:46:40 PM] rīsu laimas šokolādes dieviete mazais princis ar rudajiem pīlādžu matiem un mūžīgo apetīti un e-pasta atkarību saka: es apskaužu sevi, ka man ir tik smuki mati.