Es gan domāju, ka cilvēkiem nevajadzētu būt stulbiem. Nē, nu, vienalga. Katrs taču var būt laimīgs savā bedrē un man pilnīgi vienalga, ja kāds ir laimīgs, dzīvojot zem tilta, - bet lūdzu, ja kāds ir laimīgs runājot ar prezidentu, nu, bet, lūdzu!
Teiksim, mēs neesam citi, nu nafig tad vispār domāt un runāt, un aprunāt par viņiem. Nu, klau, katrs taču interesējas par sevi, katram ir labi, ja nebūtu labi, tad kaut ko mainītu, mērķis taču ir laime. Un vispār es nesaprotu tās lietas, ka citiem gāž virsū visādus sūdus, lai pats justos augstāks, vai kaut kā tā. Vispār man riebjas tādas lietas, kur viens otram dara pāri, kaut gan jau es pati esmu no tā seriāla.
Bet es gandrīz vienmēr daru to, ko gribu. Vismaz to, ko negribu - nedaru. Manipulācijas. Nevajag jau arī visas tās stulbības pārspīlēt. Tik nemaz nav. Es, piemēram, domāju, ka katrs ir foršs un ideāls, bet tamēr citiem pilnīgi vienalga, ko es domāju, nu, lūk, tāpat man vienalga, ka viņi staigā pakaļ prezidentam un taisa man fanu klubu. Nu, katram ir sava vērtību skala un sistēma. Piemēram, man mani augi šajā mirklī noteikti būtu svarīgāki vai, piemēram, dzīvnieki.

Aizgāju gulēt, nodomājot, ka man vairs nesāp kakls. Tobiš jūhū, cik forši! B)
Nakts vidū pamodos ar kakla sāpēm.

šodien nopirku sarkanu un brūnu mapīti.
Vēl nezinu, ko tur iekārtošu.

Oranžajā ir kultūras vēsture, bet zaļajā vācu valoda.
Un vēl daudzatviktņu mapītē visādas lietas.

Šodien saņēmos, piegāju pie Kraujas un iedevu lapiņu ar skaidrojumu, kā radies vārds psihrometrs. Viņš izskatījās tik laimīgs, bet man vēl kādas piecas minūtes ceļi ļima. Tādas bailes no skolotāja. ;D
It sevišķi pēc tam, kad viņš deva mājienu, ka mēs ar Matīsu esam stulbi, jo skatāmies nepareizo tabulu. ;D

Zobiņārsta diena.

Garastāvoklis:: bouncy
Mūzika: U2 & Luciano Pavarotti -- One Love.