Piektdien skolā redzēju Kārli. (Vienu no tiem Kārļiem, kas man dzīvo kaimiņos.) Nu, patiesībā viņš redzēja mani un sveicināja, bet es viņu nemaz nepazinu. Ļoti ilgi stāvēju un skatījos, tad atņēmu sveicienu un turpināju skatīties, līdz sapratu, kas viņš tāds ir. Apjuku. Bet nu vispār jau neveikli, viņš tā jauki mani pasveicināja un pazina.
Vispār jau man liekas, ka Velnciemā tās kaimiņu būšanas ir savādākas. Nu, kaut vai tāpēc, ka te ir tikai privātmājas.

Sapnī redzēju Artūru. Vispār viņu ļoti sen neesmu redzējusi, bet nu sapnī. Kaut kādu piedzērušos, kuram nav kur gulēt, jams atvilkās pie manis un nemaz nepamanīja, ka es jau guļu un aizmiga blakus. Es vēl padomāju, ka noteikti būs pārsteigts, kad pamodīsies blakus man, taču pārsteigta biju es. Vispār jocīgs sapnītis. Turklāt, izskatījās, ka es guļu uz pirts lāviņas.

Tas noteikti bija Kārļa iespaidā, jo viņi tak kādreiz mācījās vienā klasē. Njam.

Ļoti ceru, ka šovakar paspēs atvilkties Tauriņa efekts un ka varēšu noskatīties. ("Un" saista divus vienlīdzīgus palīgteikumus.)Pašlaik ir 85,4%

Pirms kāda brīža atcerējos, ka pagājušā gadā, 24. decembrī, es, tāpat kā šogad, izvairījos no braukšanas ciemos un tā vietā iegāju vannā. Ar grāmatu. Un tā. (Ka tik tā nebija tā vēstures grāmata, kura pēc tam bija gluži slapja?) Bija doma šogad to atkārtot, bet pazuda. Tauriņa efekts kaut kā liekas jaukāks un svarīgāks šogad. Es gribēju teikt šodien, bet uzrakstīju šogad.

Drīz būs gads, kopš mēs neesam tikušās.

"She loves me not, she loves me still, but she never loves again."

Es šodien pirmo reizi ēdu sautētus kāpostus. Jā, jā, pirmo reizi mūžā. Vispār ļoti dīvaini,jo kādreiz pie krustmātes un Raimīša vienmēr bija, bet man liekas, ka neviens no mums viņus neēda. Mēs tikai spēlējām Playstation un cerējām, ka ziepju operas ātrāk beigsies. B)

Vispār jau bērni kā tādi baigi apbrīnojamie. Tādi, kas neiet skolā ņem un iet gulēt trijos, bet ceļas septiņos. Es gribētu sev Playstation. Varbūt to februārī nopirkt? Man jau patiesībā neko nevajag. Viss ir ļoti labi. Man tikai vajadzēja kaķi.

[izgriezts. šo es aizsūtīju cilvēkam cilvēkam.]

Šogad notika ļoti daudzas un svarīgas lietas. Cik man gadu? Ā. Skaidrs.

Es gribēju kaut ko vēl ierakstīt, bet aizmirsu. Tās domas taču ir zibenīgas.

Pirms kāda laika mani pārņēma doma par to, ka notikumi atkārtojas. Nu, protams, klišejiska un veca doma, bet ļoti pārņēma. Iespējams, pie vainas mana apsēstība ar Napoleonu vai, piemēram, Otro pasaules karu, vai politiku, bet tāda nu radās.
Es izlasīju Mans prieks. Citēšu (ak, vai, pati sevi).

"Viņa aizdomājās par to, cik pasaulē viss ir zūdošs un mainīgs, bet patiesībā nemainīgs. Patiesībā visu laiku atkārtojas, tikai katru reizi arvien modernāk." (To, protams, dara Anete, bet sanāk jau, ka arī manas domas tad atkārtojas. Vispār pierakstīt domas ir labi.)

Nezinu, kāpēc ir otrā daļa priekam, bet tā nu, lūk.
Es esmu stipra.

Mūzika: Metallica -- Nothing Else Matters.