Kaut kāda mājsaimnieciska gaisotne.
Rosos pa mājām, tīru grīdas, slauku putekļus un dungoju Miglu, Miglu, Rasu, Rasu. (vispār rosoties kaut kā vienmēr tā dziesma prātā.)
Satraukājos, ka tikai brālis nepaliek slims skrienot pa lauku lietū, bet atļauju, jo tas ir drausmīgi patīkami.
šobrīd es sev dotu kādus 28us gadus.

Tāds patīkams miers, kad neviens netraucē un dari, ko gribi. (tobiš, gribi kārtot mājas.)

\
Un man patiešām ir kaut kādas noslieces, jo šonakt pamodos kādas ~4reizes no fakta, ka ar kreiso roku esmu sagrābusi labās rokas zilumu un man sāp. Ja godīgi, man liekas, ka tas zilums paliek arvien lielāks.
Bet visumā šausmīgi murgoju par skolu.

Šodien kāja nesāp.

Garastāvoklis:: :]
Mūzika: Skyforger -- Pērkoņkalve