Ir cilvēki, kas vienkārši ir skaisti.

Es reiz tramvaja pieturā pie tirgus stāvēju, un pienāca kāds puisis. Viņš pienāca un nostājās blakus. Man tik ļoti gribējās stāvēt viņam blakus. Un viņš panāca tuvāk. Beigu beigās mēs bija saspiedušies kopā un vienkārši stāvējām. Ar to svešo jaunieti. Tramvajā mēs sēdējām blakus, līdz viņam bija jāizkāpj. Es nekad viņu vairs neesmu redzējusi, un tas bija kādu laiku atpakaļ. Viņam bija tāda glīta jaka. Mhm.

Tas bija viens no patīkamākajiem mirkļiem manā dzīvē. Stāvēt blakus šim svešajam cilvēkam.

Elfs reiz, toreiz teica, ka dvēseles pazinušas viena otru. Ir tik skaisti stāvēt blakus cilvēkam un tādēļ justies laimīgam.

Es domāju, ka es viņu pazīšu, ja vēl kādreiz redzēšu / satikšu / jutīšu.



Ir cilvēki, kas uzskata, ka esmu pārlieku nopietna. Vienmēr. Ar mani nevar pasmieties, pajokot. Nevar.

Ir cilvēki, kas uzskata, ka esmu pārlieku nenopietna, jo visu laiku smejos un smaidu. Piemēram, Lelde mani ienīst. No sirds, jo es smaidu. Viņa uzskata, ka es neesmu pelnījusi draugus un iespējas. Bet viņa pati nemāk tāda būt. Viņa nezina, ka es zinu.

Un ir cilvēki, kas uzskata, ka esmu gan šāda, gan tāda.


Un kuri mani pazīst vislabāk?


"Klinta, tas bija joks! Atkal tu nesaproti."

"Klinta, es runāju nopietni, es tiešām jūtu. Kļūsti taču nopietna!"

"Izrādās, ka tu esi parasts cilvēks, kas smejas un cenšas. Kas to būtu domājis?"




pagājušajā naktī es gulēju no četriem līdz bez desmit pieciem no rīta. šorīt es celšos tāpat. Gulēt jāiet?

Garastāvoklis:: lol. nedaudz miedzis.
Mūzika: Damien Rice -- Cold Water.