Tramvaji vienmēr ir bijuši mana mīlestība. Kādreiz es tos fotografēju, bet tagad vairs nav tik daudz laika. Kādreiz es braukāju arī tāpat vien, bet tagad tam vairs nav laika un kontrolieri, kā arī kompānija palikusi krietni nejaukāka. Bet kaut kas jau saglabājās no tiem laikiem, manā gadījumā jau piecus... sešus gadus tas saglabājas. Tramvaji nebūs interesanti, bet tas, kas man ir vairāk par tramvajiem, gan. Man vismaz tā liekas.
Es nezinu precīzu skaitu, bet vairāk par pieciem simtiem jābūt.
Protams, man ir arī mēnešbiļetes. Daudz. Mēnešbiļešu sētiņa sanāktu. (Un arī daudziem taloniem ir citāda aizmugure, to es vēl neesmu piefiksējusi skatītājiem.) Bet diemžēl man nav neviens tramvaja talons no tiem senajiem laikiem (kas bija akjel, cik sen), kad vēl tajos spieda caurumiņus.

Mai tovn, mai lāv.