Tikko savārīju brālim kakao ķīseli ar karamelizētiem riekstiņiem. Ielēju sev ar krūzītē un ņēmos ēst ar karoti. Tad man apnika tik lēni ēst un izdomāju: "Ja jau viņš ir tik šķidrs, tad varu arī dzert!" Pieliku krūzi pie lūpām, sāku dzert. Bet pirmais gadījās kaut kāds kunkulis, es veikli aizvēru muti un atrāvu krūzi no mutes. Tas ķīseļa kunkulis izrādījās visīstākā ķīseļa čūska un izstiepusies slaidā lokā iemauca man pa degunu. Pēc tam nokrita atpakaļ, noķēzīja visu manu zodu un beigās vēl pilnai laimei, viss tas uzkrita man uz krūtīm.

Es brālim teicu, ka tūlīt fiksi ierakstīšu savu piedzīvojumu ar ķīseli, un tad viņš varēs nākt spēlēt savas spēles. Bet brālis teica: "Jā, noteikti, visai pasaulei vajag zināt, kā tu noķēzījies ar ķīseli!"
Bet ziniet, man tas likās smieklīgi. :(