Visu laiku aizmirstu pateikt (kādam), ka Rīgā redzēju Šimku. To, kurš Vestards. Kad gājām ar Lindiņu un Janci uz staciju pāri ielai, viņš nāca tieši pretim. Un tas bija tāds "omg wiii tastiešāmirviņš vaaaiii" un tamlīdzīgi moments. Es pat apstājos uz ielas. Kaut kā baigi, ka viņš tiešām tāds dzīvs cilvēks ar miesu un asinīm (uz kura koncertu es netiku:/).
Toreiz nepateicu un nekad tā arī nepateicu. Ja es būtu satikusi Klāvu, varētu viņam to pastāstīt, jo to es nevienam nebiju stāstījusi.