Redzēju sapnī Kornēliusu, mēs kaut kur baigi gājām kopā ar Undu un daudz runājāmies un bijām priecīgi. Un man bija bildes. Džinsa bikses ar mazu netīrumiņu nedaudz virs ceļa, bet es to kaut kur mūsu iešanas gaitā dabūju.
Pēc mirkļa es jau biju kaut kādā kūtī, kur bija divas bļodas ar pupām. Devu kaut kāda cūkai (?) ēst to vienu, un viņa izēda visu bļodu baigi laimīga, bet otrai cūkai (!), kad devu, viņa netika klāt, jo bija kaut kādas stīpas priekšā un viņa nevarēja iebāzties tai bļodā. Es noņēmu viņai nost tās stīpas un pēkšņi izrādās, ka tā nav vis cūka, bet gan bullis! Tajā mirklī es sāku lēnām atkāpties uz durvīm. Atkāpos, līdz sāku skriet un aizvēru durvis. Viņš uzsita pa durvīm, taču es noturēju un aizliku priekšā atslēgu. Tajā brīdī es domāju par to, ka kūtī (?) neizslēdzu gaismu un ka tās durvis varētu izsist. Pamodos un turpināju domāt par to, cik tas ir briesmīgs elektrības patēriņš un, ka varbūt tiem lopiņiem vajag gaismu? Un, ko jādara, ja nu tas bullis tiešām izmuks...
(sun)