Es zinu, ka man derētu visu ierakstīt vienā reizē, bet es esmu maziņš un tizliņš, tāpēc sorī.
Lai vai kā, šodien vairāki cilvēki raksta par dienasgrāmatām. Un, kad izlasīju biedra viesiz ierakstu, tik šausmīgi nobijos, ka tās varētu būt manas, līdz sapratu, ka es viņu nemaz nepazīstu. Un tā. Vispār, es arvien esmu pārliecināta, ka mani ieraksti ir stilīgi, jo Undīne arvien grib taisīt man fanu klubu un daudzi vēl arvien tās lasa, kaut es čakarējos un mēnešiem nerakstu.