Katru reizi, kad ieraugu Uģi man gribas mesties klāt un samīļot viņu. Viņš izskatās skumjš pat tad, kad priecājas, un es vienmēr sajūtos pamesta, kad viņu ieraugu.
Edit: Tieši tā arī to sajūtu, kas rodas viņu ieraugot, var noraksturot: "How can I be lost if I've got nowhere to go."