sabiedrība; iebildumi gan pret subjektivitāti, gan objektivitāti, ziedi :
Bet vispār, esmu pieļāvis smagu kļūdu, šo cibas kontu tiešām veidoju ar domu rakstīt tikai par kirkegoriskiem, ticības, filozofijas jautājumiem, pārsvarā citējot, protams, jo manis nav, esmu tikai uztvērējs, antēna, mēdijs, lai vai cik kritiski noskaņots es būtu pret internetu un publisko telpu, cerēju, ka varbūt kādam atsevišķas atziņas kādreiz būtu noderīgas, jo viena no manas dzīves pamatidejām ir atlikušo, atvēlētu laiku nodzīvot kaut ko dodot no sevis citiem, jo dzīvot tikai priekš sevis, manuprāt, ir grēks, un arī sēdēšana kā sunim uz siena kaudzes ir grēks, es vēlos palīdzēt. Tomēr, kur bijis, kur ne, laika gaitā nenovaldījos, un vietām ieslīgu pārlieku lielā personiskumā un skaudriskumā, tiesa, šeit skaudruma ir izteikti mazāk, kas ir apzināts solis. Lai gan ir bijis šis tas derīgs un auglīgs, šobrīd secinu un sev oficiāli paziņoju, ka projekts, ideja par filoz piezīmēm internetā ir izgāzusies.
Internets pie manis nonāca tikai ap 2006to gadu. Konkrēts, regulāri izmantojams dators - ap 2007to. Cibā rakstīju, jo dzīvokļabriede un kursabriede pamudināja. Tas bija savāds solis, ņemot vērā, ka vienmēr esmu bijis pret blogosfēru, utml, bet rakstīju, aizbildinoties, ka komunismu neuzcēla tāpēc, ka viņiem nebija interneta.
Atceros, pasaules gala dienā biju tālu Zemgales laukos, pilsēta ar savām ķildām un berzi, pilsēta, kuras loģiskais paplašinājums ir internets, likās tik tāla un nereāla, izdomāta, līdzīgi kā es apsēstos zem ābeles un sāktu domāt par krāsainiem, spārnotiem vienradziem, tikai šajā gadījumā fantāzijas un iedomu objekts, iespējams, būt kaut kas radikāli cits. Līdzīgi ir, kad no ārzemēm atgriezies Latvijā un par svešām zemēm domā kā par nopūtām, kā par pasaku valstībām un raidījumiem televīzijā, nekas no tā nav īsts.
Es apzinos, ka mēdzu sarūgtināt cilvēkus, bieži šeit rakstot smagi grēkoju, nezinu, varbūt vēl tikai jabriest, jānobriest, kamēr pārsprāgšu vai vismaz būšu kā piepūsta biete. Bieži ir lepnība. Un man tas ļoti nepatīk, tas īsti nesakrīt ar to, ko domāju un kā vēlos būt, tas ir pārāk personīgi, pārāk daudz afektu, emociju, pārāk daudz "manis" , bet viss, ko vēlos - mieru un, kā rakstos - man jāiet mazumā, bet viņam jāiet vairumā. Es zinu, ka attiecībā pret Dievu, es vienmēr esmu un būšu nepareizs, kļūdains. Es neesmu tik labs cilvēks, lai varētu atļauties blakus domas un māņus, kārdinājumus, kas aizmiglotu pašu galveno, jo pastāv ļoti liela varbūtība, ka šī dzīve ir vienīgā iespēja. Bet es jau aizmirsu, kāpēc šo sāku rakstīt. Ā, lai saprastu, kāpēc mēģināšu nerakstīt un atturēties no muļķībām, no grēka. Ir citi uzdevumi. Uzdevums.
Tikums. Likums. Bums, bums. Jo te ir tāda kā nevieta.
Šejienes cilvēkiem vēlu šo - http://www.youtube.com/watch?v=lueYfc3By rk
Noslēdzot un cerot, ka neļaušos kārdinājumam vēl kādreiz šeit rakstīt, Pāvila 2. vēstule korintiešiem (http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-b ibele/pavilakorintiesiem2/pavila_2kor05.h tm)- " Tad no šī brīža, lai mēs neviena nepazīstam pēc miesas [citur "from the human point of view"]; un, ja arī mēs Kristu esam
pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs nepazīstam. Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi,
viss ir tapis jauns."
_____________
p.s. Esmu lielu pateicību parādā artis , jo liela daļa no (vismaz priekš manis) šejienes interesantākajām viedokļu apmaiņām ir bijusi tieši saistībā ar viņa auglīgajiem un nepieciešamajiem iebildumiem, kuru rezultātā esmu spējis noformulēt vairākas sev svarīgas domas, reizēm izgaismojot dažādus svarīgus aspektus un problemātiku, un atvainojos par lakonisma neesamību un potenciāli kaitinošu gaisīgumu, nefokusētību savās atbildēs, jo pats ļoti spēju novērtēt korektumu, ratio asumu, pacietību un minimālismu, kā arī apzinos, ka manis izvēlētā retorikas formu mēdz būt visnotaļ emocionāla, patosa piepildīta, sofistiska un demagoģiska, iespējams, arī kļūdaina, apzinos, ka man vēl daudz jāaug. Liels paldies par ekonomisko informāciju, tas ir ļoti noderīgi, gadījumā, ja komunisms nesanāks.
Tags: cerība, mīlestība, teksti, ticība
Bet vispār, esmu pieļāvis smagu kļūdu, šo cibas kontu tiešām veidoju ar domu rakstīt tikai par kirkegoriskiem, ticības, filozofijas jautājumiem, pārsvarā citējot, protams, jo manis nav, esmu tikai uztvērējs, antēna, mēdijs, lai vai cik kritiski noskaņots es būtu pret internetu un publisko telpu, cerēju, ka varbūt kādam atsevišķas atziņas kādreiz būtu noderīgas, jo viena no manas dzīves pamatidejām ir atlikušo, atvēlētu laiku nodzīvot kaut ko dodot no sevis citiem, jo dzīvot tikai priekš sevis, manuprāt, ir grēks, un arī sēdēšana kā sunim uz siena kaudzes ir grēks, es vēlos palīdzēt. Tomēr, kur bijis, kur ne, laika gaitā nenovaldījos, un vietām ieslīgu pārlieku lielā personiskumā un skaudriskumā, tiesa, šeit skaudruma ir izteikti mazāk, kas ir apzināts solis. Lai gan ir bijis šis tas derīgs un auglīgs, šobrīd secinu un sev oficiāli paziņoju, ka projekts, ideja par filoz piezīmēm internetā ir izgāzusies.
Internets pie manis nonāca tikai ap 2006to gadu. Konkrēts, regulāri izmantojams dators - ap 2007to. Cibā rakstīju, jo dzīvokļabriede un kursabriede pamudināja. Tas bija savāds solis, ņemot vērā, ka vienmēr esmu bijis pret blogosfēru, utml, bet rakstīju, aizbildinoties, ka komunismu neuzcēla tāpēc, ka viņiem nebija interneta.
Atceros, pasaules gala dienā biju tālu Zemgales laukos, pilsēta ar savām ķildām un berzi, pilsēta, kuras loģiskais paplašinājums ir internets, likās tik tāla un nereāla, izdomāta, līdzīgi kā es apsēstos zem ābeles un sāktu domāt par krāsainiem, spārnotiem vienradziem, tikai šajā gadījumā fantāzijas un iedomu objekts, iespējams, būt kaut kas radikāli cits. Līdzīgi ir, kad no ārzemēm atgriezies Latvijā un par svešām zemēm domā kā par nopūtām, kā par pasaku valstībām un raidījumiem televīzijā, nekas no tā nav īsts.
Es apzinos, ka mēdzu sarūgtināt cilvēkus, bieži šeit rakstot smagi grēkoju, nezinu, varbūt vēl tikai jabriest, jānobriest, kamēr pārsprāgšu vai vismaz būšu kā piepūsta biete. Bieži ir lepnība. Un man tas ļoti nepatīk, tas īsti nesakrīt ar to, ko domāju un kā vēlos būt, tas ir pārāk personīgi, pārāk daudz afektu, emociju, pārāk daudz "manis" , bet viss, ko vēlos - mieru un, kā rakstos - man jāiet mazumā, bet viņam jāiet vairumā. Es zinu, ka attiecībā pret Dievu, es vienmēr esmu un būšu nepareizs, kļūdains. Es neesmu tik labs cilvēks, lai varētu atļauties blakus domas un māņus, kārdinājumus, kas aizmiglotu pašu galveno, jo pastāv ļoti liela varbūtība, ka šī dzīve ir vienīgā iespēja. Bet es jau aizmirsu, kāpēc šo sāku rakstīt. Ā, lai saprastu, kāpēc mēģināšu nerakstīt un atturēties no muļķībām, no grēka. Ir citi uzdevumi. Uzdevums.
Tikums. Likums. Bums, bums. Jo te ir tāda kā nevieta.
Šejienes cilvēkiem vēlu šo - http://www.youtube.com/watch?v=lueYfc3By
Noslēdzot un cerot, ka neļaušos kārdinājumam vēl kādreiz šeit rakstīt, Pāvila 2. vēstule korintiešiem (http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-b
pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs nepazīstam. Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi,
viss ir tapis jauns."
_____________
p.s. Esmu lielu pateicību parādā artis , jo liela daļa no (vismaz priekš manis) šejienes interesantākajām viedokļu apmaiņām ir bijusi tieši saistībā ar viņa auglīgajiem un nepieciešamajiem iebildumiem, kuru rezultātā esmu spējis noformulēt vairākas sev svarīgas domas, reizēm izgaismojot dažādus svarīgus aspektus un problemātiku, un atvainojos par lakonisma neesamību un potenciāli kaitinošu gaisīgumu, nefokusētību savās atbildēs, jo pats ļoti spēju novērtēt korektumu, ratio asumu, pacietību un minimālismu, kā arī apzinos, ka manis izvēlētā retorikas formu mēdz būt visnotaļ emocionāla, patosa piepildīta, sofistiska un demagoģiska, iespējams, arī kļūdaina, apzinos, ka man vēl daudz jāaug. Liels paldies par ekonomisko informāciju, tas ir ļoti noderīgi, gadījumā, ja komunisms nesanāks.
Current Music: ainars mielavs - es redzēju sapnī
Tags: cerība, mīlestība, teksti, ticība