Tas pats

... Dzīve mani neapmierina, tādēļ nākas apmierināties paša spēkiem.

Interesanti, ja pētītu draugiem.lv bilžu galerijas un tajā pašā laikā cirstu dūrē, vai būtu iespējams ejekulāciju norauties. No maniem draugiem drošvien nē.

Uzaicinājums dzīvot atskan
Ar vien retāk graužot sakaltušu pīrāgu mīklu.
Atrgātais gājēju pāreja krustojas ar ieinteresētu skatu.
Ko lūri?

Tev nepietiek vienkārši ar neveiksminieku
Tev vēl vajag tādu, kas kritīs vēl zēmāk
Līdz nokritis zem savas jostas vietas
Varēs piepūst burbuli no priekšādiņas.

Smaidi, jā es zinu, ka mulstu,
Bet vai tad tu nekad neesi gribējusi
Redzēt pliku ķermeni guļam uz trotuāra?
Es gribu, un jau iztēlojos.

Rekur garām aiztraucās telefona stabs, rekur vēlviens, un vēlviens. Ļoti daudz telefonu stabu. Interesanti par ko cilvēk pašlaik sarunājās ar telefona palīdzību. Sievišķi droši vien sit klaču par saviem vīriem, bērniem, un par to ka kādā veikalā ir lielas atlaides uz šmotkām. Bet pagaidiet ne jau pa telefonlīnijām tikai cilvēki sarunājās. Mūsdienās tās tehnoloģijas jau ir augstu attīstījušās un vārdi lido pa gaisu. Interesanti ar kādu ātrumu? Labi par telefoniem nerunāsim. Ja nu kāds skaļi izrunātu manu vārdu, bet es skrietu ar tādu pašu ātrumu kāds ir skaņas ātrums, vai es visu laiku dzirdētu to savu vārdu atkārtojamies vai arī dzirdētu tikai un vienīgi kādu noteiktu skaņu. Skaņu AAAAAAAAAAA piemēram.

Izkāpšana no vilciena. Līst lietus.

Man nav lietussarga, bet man ir vienalga. Ja es tagad sāktu raudāt neviens tak nemaz nezinātu, ka es raudu. Kas gan spēs atšķirt vai es raudu, vai arī lietus lāses ir sakritušas man sejā. Ja es pietiekami samirktu, tad es pat varētu apčurāties un neviens to nemanītu. Lietus visu aizskalotu. Žēl ka tas nevar aizskalot manas bēdas.

- Es pamanīju asaras tev sejā, kāpēc tu raudi? Atskanēja balss, kas mani atmodināja no pārdomām.