46:55... un es padodos. Miegs liek sevi manīt, nevaru nosēdēt, apnicis sēdēt. Nevaru noturēt uzmanību, prāts klīst visur, bet nebrīdi nekavējas noteiktā vietā. Klīstošais Holandietis - Kuģis spoks ar apkalpi ar domām, ar idejām bez mērķa klīst miglā, un tā jau kādu laiku.

Acis darba izbijās Rokas darba nebijās.
Nav jau tā, ka es būtu slinks. Nav jau tā, ka man nepatiktu strādāt. Nav jau tā, ka baidos no darba, kad to ieraugu. Ir tā, ka tukšums un klajums un nekas piepilda visu. Mana nespēja saskatīt jēgu lietās, kuras būtu jādara.

Ādas ēde ir ļoti patīkama.
Kā jūra nograuž krastu palēnām - tā sēne apēd ādu. Paldies jodam, ne [j(oa)dam] - velns, bet [j(ō)dam]- Joda spirta šķīdums, brūngans un svētīgs. Nav jau tā, ka es būtu vainīgs pie savas nelaimes. Vainīgs ir pērkona Dievs, kas nenāk vēl un neļauj man staigāt basām kājām. Vainīga ir sabiedrība, cilvēki, kas izgudroja zeķes un slēgtus apavus. Vainīgs ir baltais paklājs un dubļi uz pēdām. Vainīgs ir siltais ūdens, kas mani vilina.

Tātad sēnīte dzīvoja Lejaszemē, pēdas valsts pašā apakšā. Siltajās, mitrajās tropu pirkstu mežu aizās. Sēnīšu tauta bija maza un nekonfliktēja ar dabu, kurā dzīvoja, bet pekšņi kādu dienu tā izdomāja iekarot jaunas teritorijas un izlīda no aizām virzotis tālāk uz pēdas valsts vidieni, savā ceļā iznīcinot dabu. Dievs par to ļoti sadusmojās un nolēma sēnīti sodīt viņš tai uzsūtīja jodu, kurš apturēja sēnīti, šķietami apturēja, bet skaidri vēl nevar zināt. Kas notiks tālāk, to pat Dainis Seržants nevar pateikt, tik vien kā viens liels "VARBŪT", atbalsojās pāri pasaulei un tad... varbūt, varbūt arī, kaut kas notika, notiek vai notiks.

3 soļi - 1. Pasaki, ko tu teiksi, 2. Pasaki, 3. Pasaki, ko tu pateici.
Ne mans domu grauds, ne mans padoms, ne mans joks, bet patīk, un jā - es atkārtoju, citēju, ko citu - savā ziņā noriju sūdu un pārstrādāju vēlreiz - pasniedzot cilvēcei labi aizmirstu veco sūdu.

Lauku idille. Miers. "Bet, kas tad tas?" - iesaucās Jurģis, kurš sēžot istabā izdzirdēja ritmiskus, skaļus, zemus sitienus. "Tie dēls ir jaunieši, kad paaugsies varbūt tev arī patiks klausīties gaļas klapēšanas mūzikā ar talantu neapveltītu cilvēku izpildījumā. Es tev to no sirds nenovēlu. Gribu, lai tu izaugtu un kļūtu par šamani, kā tavs vecvecvectētiņš." - pamācoši noteica Georgs, kas bija Jurģa tēvs. "Kas ir šamanis papu?" - izbrīnā pavērtā mute un ieplestām acīm, vaicāja Jurģītis. "Šamanis tas ir kā... kā, lai to tev labāk paskaidro. Šamanis ir cilvēks, kas stāv starp viņpasauli un mūsējo. Gari izmanto viņa ķermeni, lai sazinātos ar mums. Šamaņi dziedē cilvēkus un ir patiesi viedi cilvēki." - paskaidroja Jurģa papus.

2 ar pusi dienas. 1 valsts ieskaite. 3 mēneši radošas brīvības. Latvijas sabrukums. Ko mums sola rītdiena? Asaras vai smaidu? Lietu vai sauli?

"...viņš varēja uzrakstīt 3 rindiņas ar ļoti dziļu jēgu." Viņš varēja, ko? Pamēģināsim?

Lekna zāle - apkārt smiltis
Plaša tāle - svešas ciltis
Neizbēgami zobens cirtīs.