patriks

Kādu brīdi bija veiksmīgi izdevies būt apzinīgam un "domājošam". Nez, laikam širmis atkal ciet. Šīsdienas produktivitāte 0,05 % (no dienas normas) un divi aizmirsti cilvēki (ieskaitot mīļoto meiteni, kura par to nebūt nepriecājas un tas tāpat skaidrs). Turklāt sen jau vajadzēja būt aizmigušam, lai piektdienas rītā spētu pamosties ap 7 (no rīta) un būt sakarīgi domājošam.

Godīgi sakot, jau šķebina tie visi dokumenti - uzlabot, atvieglot, sasniegt, veicināt, nodrošināt, paredzēt... uķi-ķuķi, bļe

Romas Kolizejs nebūtu tik atpazīstams, ja tam būtu visas sienas.

Skat šo pikčeru:
( click )

Citas bildes

P.S. Firefox'a Deepest Sender nu nepavisam neatvieglo attēlu ievietošanu Cibā.

Es nevaru. Nevaru saprast - kāpēc. Bet šī dziesma konkrēti pavelk :)

Izpildītājs nav svarīgs. Vai Cher, vai UB40, vai Beavis&Butthead.

Ech :)

Neviļus saraujos ikreiz, kad dzirdu vārdu "jaunieši".  Un tā jau vairākas nedēļas (hmm, varētu parēķināt, cik bieži ikdienā šis vārds ir dzirdams). Nekāds vecis jau neesmu, bet kaut kā pēkšņi vairs nespēju sevi asociēt ar šo vecuma grupu.

Kas tad ir nākamā? Pieaugušais, X paaudze? Hvz.

Salidojumā apzināti un brutāli "uzbraucu" vienam skolotājam par šo vecuma tēmu. Vēroju sevi "no malas" un brīnījos.

Patīkami, ka uzrodas iedvesma. Stulbi, ka tas notiek tad, kad nāk miegs.

Bet vispār vajadzētu pārtraukt šeit rakstīt, jo sākums taču bija kā protests pret vientulību, bet tagad es vairs to (it kā) nevaru atklāt meitenei. Viņa domā, ka esmu pārtraucis cibot. Problēmas ar Cibas nostāšanos starp mums ir bijušas un to jau var nosaukt par principiālu lietu.

Stop!

Iedomu tēli no Ronjas, laupītāja meitas, turklāt nevis kādi tēli no filmas vai kā tamlīdzīga, bet gan tie tēli, kas pirms vairāk nekā desmit gadiem radās manā prātā kā ilustrācija grāmatai, lasīšanas procesā.

Krustojums Pārdaugavā, kurā neesmu bijis simts gadus. Pie trolejbusu parka. Agrā bērnībā tur daudz braukājos un man toreiz dikti patika tas maršruts, tur ir tāds "kalnains" un līkumains, un tad vēl tas interesantais krustojums pie trolejbusu parka, vārti uz parku. Tālāk uz Daugavmalas pusi arī ir interesanti, "karstās maizes" ceptuve ar garajām rindām, pieturas Daugavmalā.

Bjorkas mūzika, maigi izsakoties, ir dīvaina. Varētu pat teikt, ka šizofrēniska. Man patīk :)

Jāieskrāpē skurstenī, lai es vairs nekad nezvanītos naktīs. Vēl vajadzētu skrāpi pret dzeršanu, bet tajās retajās reizēs aizmirstas.

Manas aizdomas par slimību sāk apstiprināties. tas vairs nav "vienkārši auksti", atkal ir trīs džemperi un vilnas zeķes (vajadzētu arī segu ar caurumiem rokām, tipa pledu), nu ir arī pazīstamās sajūtas ar ekstrēmo (roku) jutīgumu. Temperatūra nebija.

Monitors aizvien vairāk tiek aplipināts ar visādām uzmundrinošām lapelēm, piemēram, "Es nedrīkstu loderēt!" :) Vēl jau arī veicamie uzdevumi ar visādiem kodētiem nosaukumiem un abreviatūrām.

Vispār vajadzētu aiziet pavisam prom no šejienes. Tikai nesaprotu, kā tas ir iespējams.

Esmu izlūdzies sev pārbaudes laiku. Varētu jau vairs neslēpties, bet  dzīvesveids jāmaina jebkurā gadījumā, tāpēc atā - vecie draugi,  atā - iepriekšējā personība.

Šeit es palikšu, bet tikai tā, savā nodabā.

Pazīmes liecina, ka nav labi. Izredzes samazinās.

Norit tāds nepārtraukts flashbacks. Nepārtraukti zib atmiņas, dievīgas atmiņas. Pirksti sāk drukāt instant messaging logā, bet tad sastingst virs klaviatūras, vēl pēc kāda brīža viss tiek iezīmēts un nodzēsts. Sāp acis un vēl aizvien nevaru saprast, vai ir auksts, vai esmu slims.

Naktī ieslēdzu telefonu, neatbildēti zvani, kaut kādi nezināmi numuri. Īsziņas.

Vēl aizvien īsti nesaprotu.

Un šie vārdi jau ir paspējuši pazaudēt tajos ieliktās emocijas.

Jā, ir labi, vienīgi žēl, ka man monitors tas pats vecais un tikpat tumšs kā iepriekšējais. Nez, varbūt tas man ar acīm. Agrāk piekopu "politiku" neskatīties filmas, kurās dominē tumšie toņi - gluži vienkārši neko nevarēja saskatīt. Tagad nācās pieciest. Jo gribējās taču noskatīties.

Man liekas - neiešu ārstēties. Tāpat nepataisīs mani par ideālu cilvēku. Nekad neesmu īsti uzticējies ārstiem. I mean, es ticu, ka ir arī daudzi profesionāli ārsti, bet... ;)

Starp citu, iepriekšējās divas rindkopas nav īsti saistītas. Tas tagad bija tāds neliels diskleimers.

Savukārt, ja es gribu iepriekšējo teikumu pārrakstīt latviskāk, tad man ir jāmaina dzimte visā teikumā. Kas interesanti. Izņemot darbības vārdu.

Tā tagad bija neliela atruna. Nu ok, arī apstākļa vārdam nevar mainīt dzimti.

Īsti nevaru saprast, man ir vienkārši auksti aiz aukstuma ārā (starp citu, iesaku Firefox Weatherfox "paplašinājumu", kas tieši šobrīd mana browsera augšējā labajā stūrī (tur, kur redzama tukša vieta pa labi no "Help" izvēles, bet vietu var brīvi mainīt) man rāda, ka Rīgā ir +3°C un migla) un tātad drēgnuma, vai arī man ir kaut kāds neliels drudzis. Kaut kādas tādas pazīmes bija, turklāt man liekas aizdomīgi, ka esmu uzvilcis mugurā genuine ziemeļnieku apakškreklu, +stilīgu dzimšanas dienas dāvanu džemperi, +nestilīgu, bet biezu vilnas džemperi, plus esmu ietuntuļojies segā un uzvilcis vilnas zeķes. Un dzeru karstu tēju. Diez, tas par kaut ko liecina.

Tikko iedomājos par vārdu genuine, tā man, protams, bija jāiepriecina sevi ar skaņdarbu Genuine - Deep Draw no izlases Cafe Del Sol - Chilled Out Ambient Grooves From Ibiza. Sorry, pirts mums nav, bet ja gribat (gribiet?) ar to iepazīties (Hi, my name is), dodiet ziņu. :P

Vai "tikko" nozīmē to pašu, ko "tiklīdz"? Vai arī es atkal esmu kaut ko sajaucis?

---
Nu, pēc minūtes dziesma būs galā, ok - skaņdarbs, skatīšos tālāk fiumu.

Sapratu, kā jūtos gatavs iet uz Fight Club. Bet varbūt esmu par gļēvu. Iet izaicināt krievus. Gribas tomēr dzīvot. Tūlīt skatīšos. Ceru, ka ledus jau ir sasalis - ja nē, pats vainīgs.

Varbūt arī neskatīšos, iešu gulēt.

Nu kāpēc bija jāskatās tāda romantiskā filma?

Interesanti, cik ilgā laikā sasalst ūdens?

Fuckin shite!

Jāiet gulēt. Telefonu neieslēgšu. :(

Tas ir galīgi skumji. Nez, vai būs viegli izturēt vēl 55 minūtes... Bet es taču nepadodos, vai ne? Vai ne...

Jāliek nost tā pudele un jāiet gulēt. Telefonu bail slēgt iekšā. Bail saņemt īsziņu, bail nesaņemt.

Ja nebūtu auksts ārā, varētu doties nezin kur.

Jāpabaro mazais zvērs pirms es esmu kritis vēl lielākā dzeršanas grēkā.