patriks

Dumji, ja nevari rakstīt to, ko gribi. Lasītāji uzliek savus pienākumus un saistības. Lai kā tu gribētu, tu nevari būt neatkarīgs no saviem lasītājiem. Pat tad, ja tev liekas, ka tev ir vienalga, ko par tevi un tevis rakstīto domā lasītāji, tev nav vienalga, jo tu par viņiem domā. Dang!

Un tas viss tikai tāpēc, ka nav ar ko padalīties priekā par varenlabo filmu Zaļā jūdze, kuru jau sen gribēju noskatīties, bet nebiju saņēmies uz 3 h sēdēšanu pie ekrāna. Ja TV rāda, tad taču nevar neskatīties, ne?

Problēma slēpjas tajā apstāklī, ka tu zini savus lasītājus. Nezinātu, nesatraukātos. Heh. Sviests.

Vakar uz ielas man pretī nāca kāda meitene. Simpātiska meitene, bet es nepaspēju neko pateikt. Ne jau lai iepazītos, bet gribējās vienkārši pateikt ko labu - tieši tāpēc, ka vairs nekad viņu neredzēšu.

Vispār man patīk mans darbs. Kā jau parasti.

Hmm, ja tā padomā - arī Homērs šodien cītīgi centās pateikt ko labu pirms viņa sirds eksplozijas. Hmm, kādas tik sakarības nevar atrast, ja meklē.  Un - ko tik nevar atrast.

Jātrenējas izteikties skaidrāk.

Ko darīt, ja pēc dažām četrām stundām jau būs jāsāk domāt par celšanos?

Kāpēc medus burkas malas ir kļuvušas zaļas?

Kāpēc es vēl te sēžu?

Kāpēc es uzdodu jautājumus?

Kāpēc man liekas, ka tas nav interesanti?

Vai rīt alga ieskaitīsies laicīgi?

Kāpēc es neviļus klausos vienu un to pašu dziesmu vairākas reizes pēc kārtas?

Kur te loģika?

Vai arī pie jums bija izkrāsoti pokemoni?

Vai ir iespējams kādreiz izkļūt no apburtā "jautājumu uzdošanas" loka?

Ko es darīšu rīt ap pusdienlaiku?

Ar kādu jautājumu var noslēgt jautājumu ciklu?

Vai man piespiest "Publicēšanas" pogu, lai pārtrauktu šo murgu?

Kā atrauties no klaviatūras?

Kāpēc es nezinu, kā beigt šo rakstīšanu?

Viss?

Nākamajā dienā pēc patiešām labas pasēdēšanas ar draugiem es jūtos vēl vientuļāks kā pirms tam.

Iesaku Napoleon Dynamite, ja esi kādreiz juties dīvains un nesaprasts ;)

te smird

un es varu atļauties šādu ierakstu

ņemt vērā + t = ņemt vētrā
diez, kā tas izpaužas...

Nav labi pavadīt daudz laika vienatnē - esmu novērojis, ka esmu pasācis skaļi zviegt (vai irgoties), kad izlasu/ieraugu ko smieklīgu.

"Миня тута инахда уприкають, мол я с ашыпками пишу. Хехе. Видали п они, как бяларусы пишуть" /iz šeitejienes/

Tie stāsti par dzīvi kā pa viļņiem un attīstību pa spirāli... ir tik ļoti patiesi. Vienu brīdi jūties kā pēdējais lūzeris, nākamajā - viss izdodas, veicas, Tevi atceras un Tu esi topā.

Pirms kāda laika izprātoju sev pieņemamā formā par to spirāli - tā ir apgāzta spirāle nevis vertikāla => Tu ej, virzies uz priekšu, lai gan visu laiku esi tajā apļa kustībā augšā-lejā. Hmm, jāpadomā vēl. Vismaz par definēšanu.

Njā, par definīcijām man ir bijuši daudz strīdu. Galvenokārt, par to, ka es mēdzu lietas izprast pa savam un nevaru vienoties ar sarunas biedru par to, par ko vispār ir runa, par to, kāda ir tā vispārpieņemtā nozīme. Un tad mēs pārbaudam vārdnīcas definīciju, kura, izrādās, atšķiras no manas un no sarunas biedres izpratnes. Un tad man parasti izdodas veiksmīgi atrast kādu pierādījumu, kas apgāž manus argumentus.

P.S. Pārāk mazi tie burtiņi iekš Deepest Sender, un tie, maitas, to izmanto un mainās vietām :(

Upd.: Vai es teicu topā? Kļūdījos - cikla augšupejas daļa vēl tikai turpinās... :)

Es to filmu nesaprotu un man nāk miegs.

Ar vieglu rokas kustību filma pārvēršas... pārvēršas filma...

Vualā - skatamies angliski!
Tā, kur es paliku? Vēlreiz jauko sākumu neskatīšos - 6'43''...  karoč, balona lidošana uz Ņujorku. Nebūtu 9/11, tie divi torņi nemūžam nepaliktu atmiņā - neviens ij nezinātu, kas tie tādi, kur tie tādi...

hmm, krievu valodā... vajadzētu sameklēt oriģinālo variantu

5'11''
Man ir tāds paradums skatīties filmu sākumus, lai varētu "piemest ar aci", cik baudāma varētu būt filma. Nu lūk, šai filmai sākuma kadri ir burvīgi, it sevišķi mūzika un mūzikas attiecības ar "kadra elementiem". Sākuma fragmentu biju noskatījies reizes 4-5, bet tagad, kad piesēdos kaujas gatavībā vērtēt/baudīt visu filmu, tiku līdz ievadtitriem (tas ir tālāk filmā nekā ievadkadri) un [vismaz iekšēji] sāku lēkāt, sadzirdot nākamo muzikālo tēmu - Iggy... The Deathcar.

Did you mean: iggy pop death car 

P.S. Izrādās - Goran Bregovic lyrics.

Šis atkal izskatās pēc vakara, kad varētu izmantot sasaldēto ledu. Paskatīties kādu filmu.

Es laikam nespētu uzturēt divas personības. Vismaz te. Vajadzētu par kaut ko izšķirties. Vajadzētu tā kā pieaugt. Tipa, "importēt" visus vecos draugus un izlikties, ka nekas nav bijis. Varētu jau neimportēt visus. Lai būtu efekts, ka ir veikts uzlabojums, upgrade.

Nez, kāpēc Ziemassvētku mūzikai ir tāda drūma ietekme? Uzradusies totālas vientulības sajūta.

Nopirku arī divus žurnālus (taustāmos, papīra). Vienu izlasīju un vedu mammai - arī viņa gribēja to, kuru biju paturējis sev. Turklāt to viņas iekāroto žurnālu viņa agrāk bija atzinusi par garlaicīgu. Arī tā gadās.

Nopirku divas grāmatas. Vienu uzdāvināju tēvam dzimšanas dienā, bet tomēr lielāku entuziasmu viņš izrādīja par to grāmatu, kuru biju nopircis sev. Tā gadās.

C) jāiztur lidojošu priekšmetu triecieni: priekšējiem logiem jābūt pietiekami stipriem, lai novērstu to perforēšanu ar cietiem lidojošiem priekšmetiem, piemēram, ledus gabaliem, putniem, lieliem rūdas gabaliem, kas krīt no kravas vilcieniem, vai ar pudelēm, kārbām u.c. priekšmetiem, kurus izmet no garāmbraucošiem vilcieniem.

Tas atgādina, kā vidusskolā starpbrīžos gājām pīpēt dzelzceļa malā. Kādas lokomotīves mašīnists reiz gandrīz nogalināja mani/mūs ar "priekšmetiem, kurus izmet no garāmbraucošiem vilcieniem".

Sēžu es virtuvē, prātoju par neizprotamas izcelsmes kāri uz biezpienu uz maizes, prātoju par agrīnā jaunībā absolūtā bezrūpībā Anglijā pavadīto nedēļu, istabā zvana telefons. Tiešām mana meitene? Kas noticis tik svarīgs, lai taisītu (extremely) long-distance call? Neužeļi, kāds tusētājs vēlas manu sabiedrību? Varbūt kāds atriebjas par to, ka pirms pusotra mēneša tusēdams traucēju  citiem naktsmiegu, tieši tāpat zvanoties sestdienas nakti?

Nepazīstams numurs.
-Jā?
-Labdien, te no Rīgas Pašvaldības policijas.
(Te ievietojiet acumirklīgu šoku, vienīgais reālais iemesls - mūziku pārāk skaļi klausos, kas nemaz nav reāli, bet šī pauze bija pārāk īsa, lai iedomātos ko reālāku)

Tālāk seko kaut kāds bla-bla-bla par kaut kādu Nelliju un Audēju ielu un es ar neviltotu prieku varu laipnajam policistam pavēstīt, ka viņš droši vien ir sajaucis numuru.

Tas nekas, ka ir bez dažām minūtēm 2 naktī. :)

-Tad jums tiešām nav nekāda sakara ar Nelliju un Audēju ielu?