Dumji, ja nevari rakstīt to, ko gribi. Lasītāji uzliek savus pienākumus un saistības. Lai kā tu gribētu, tu nevari būt neatkarīgs no saviem lasītājiem. Pat tad, ja tev liekas, ka tev ir vienalga, ko par tevi un tevis rakstīto domā lasītāji, tev nav vienalga, jo tu par viņiem domā. Dang!

Un tas viss tikai tāpēc, ka nav ar ko padalīties priekā par varenlabo filmu Zaļā jūdze, kuru jau sen gribēju noskatīties, bet nebiju saņēmies uz 3 h sēdēšanu pie ekrāna. Ja TV rāda, tad taču nevar neskatīties, ne?

Problēma slēpjas tajā apstāklī, ka tu zini savus lasītājus. Nezinātu, nesatraukātos. Heh. Sviests.