Jā, ir labi, vienīgi žēl, ka man monitors tas pats vecais un tikpat tumšs kā iepriekšējais. Nez, varbūt tas man ar acīm. Agrāk piekopu "politiku" neskatīties filmas, kurās dominē tumšie toņi - gluži vienkārši neko nevarēja saskatīt. Tagad nācās pieciest. Jo gribējās taču noskatīties.

Man liekas - neiešu ārstēties. Tāpat nepataisīs mani par ideālu cilvēku. Nekad neesmu īsti uzticējies ārstiem. I mean, es ticu, ka ir arī daudzi profesionāli ārsti, bet... ;)

Starp citu, iepriekšējās divas rindkopas nav īsti saistītas. Tas tagad bija tāds neliels diskleimers.

Savukārt, ja es gribu iepriekšējo teikumu pārrakstīt latviskāk, tad man ir jāmaina dzimte visā teikumā. Kas interesanti. Izņemot darbības vārdu.

Tā tagad bija neliela atruna. Nu ok, arī apstākļa vārdam nevar mainīt dzimti.

Īsti nevaru saprast, man ir vienkārši auksti aiz aukstuma ārā (starp citu, iesaku Firefox Weatherfox "paplašinājumu", kas tieši šobrīd mana browsera augšējā labajā stūrī (tur, kur redzama tukša vieta pa labi no "Help" izvēles, bet vietu var brīvi mainīt) man rāda, ka Rīgā ir +3°C un migla) un tātad drēgnuma, vai arī man ir kaut kāds neliels drudzis. Kaut kādas tādas pazīmes bija, turklāt man liekas aizdomīgi, ka esmu uzvilcis mugurā genuine ziemeļnieku apakškreklu, +stilīgu dzimšanas dienas dāvanu džemperi, +nestilīgu, bet biezu vilnas džemperi, plus esmu ietuntuļojies segā un uzvilcis vilnas zeķes. Un dzeru karstu tēju. Diez, tas par kaut ko liecina.

Tikko iedomājos par vārdu genuine, tā man, protams, bija jāiepriecina sevi ar skaņdarbu Genuine - Deep Draw no izlases Cafe Del Sol - Chilled Out Ambient Grooves From Ibiza. Sorry, pirts mums nav, bet ja gribat (gribiet?) ar to iepazīties (Hi, my name is), dodiet ziņu. :P

Vai "tikko" nozīmē to pašu, ko "tiklīdz"? Vai arī es atkal esmu kaut ko sajaucis?

---
Nu, pēc minūtes dziesma būs galā, ok - skaņdarbs, skatīšos tālāk fiumu.

Norit tāds nepārtraukts flashbacks. Nepārtraukti zib atmiņas, dievīgas atmiņas. Pirksti sāk drukāt instant messaging logā, bet tad sastingst virs klaviatūras, vēl pēc kāda brīža viss tiek iezīmēts un nodzēsts. Sāp acis un vēl aizvien nevaru saprast, vai ir auksts, vai esmu slims.

Naktī ieslēdzu telefonu, neatbildēti zvani, kaut kādi nezināmi numuri. Īsziņas.

Vēl aizvien īsti nesaprotu.

Un šie vārdi jau ir paspējuši pazaudēt tajos ieliktās emocijas.

Pazīmes liecina, ka nav labi. Izredzes samazinās.