love uz klabi
man tāds prieks,ka klabe eksistē.
Un galvenais jau ilgi ilgi ilgi un man liekas,ka par viņu nezin neviens neviens,nu vismaz nelasas neviens.
Mani tas tā iepriecina.
Man būtu jāiet gulēt- bet man ir spēciņi.
Es kārtoju drēbju kaudzi uz krēsla un gatavojos fizikā kļūdu rēķināt.
Pūce.
Un dziesmas ,ak dziesmas.
Es atceros jaunās dzīves problēmu atrast vietu dzīvē.
Un man liekas šodien es sapratu vismaz nedaudz - es esmu vienkārši retro - stereo zaķis (stereo zaķis ņemts no kursa biedra)
Bet jā.Es laikam nespēju uzsūkt mūsdienu ātri trakulīgo,narkomānistiski vienaldzīgo krutumu un tāpec apreibinos ar pagādnes ainām un domām: ja vien es tur varētu nokļūt.
Bet nē, nē mūsdienās nav viss tik slikti.Vienkārši es neesmu pietiekami spējīga laikam.
Man patīk Cajun dance party dziesma The next untouchable
Nu lūk.Un pluss pie visa tā DELETE pasaules fiška ir lipīga.Es tomēr vienmēr esmu bijusi antisociāla savā ziņā - jo acīm redzot man nav daudz draugu - vai man vismaz liekās,ka viņi mani vairs par tādu netur.Bet nu beidzot mana sociopātija ir triumfējusi.Jo redz tie puiši mani noveda - flirts man nepatīk.Un kur nu vēl sarunas ne par ko ceļa posmā Āzenes -Meža iela (15 min gājiens) Un vispār.Kāpēc cilvēki,SVEŠI,cilvēki domā,ka es gribu ar visiem runaties.
Es diezgan uzskatāmi demostrēju savu sociopātiju un EMO būtību sēžot ar austiņām vai lasot grāmatu.
Nekas man pāries.Bet tagad man ir pa daudz un es slēpjos.
Un vienīgais seriāls,ko es skatos ir Gossip Girl.Man patīk notikumiņi un viss tas uzpūstais, parspīlētais, neiespējamais un galvenais minēt,kas būs ar ko pēc tam.Dzīvē tā tāču nevar! Jo dzīvē tā nav.
Tā noteikt tikai filmās.
Labi es te tērēju laiku.
P.S.
(Šodien savu muzikālo pasauli bagātināju ar Two Door cinema club)
P.P.S.
Džordžam Harrisonam dzimšanas diena
Un galvenais jau ilgi ilgi ilgi un man liekas,ka par viņu nezin neviens neviens,nu vismaz nelasas neviens.
Mani tas tā iepriecina.
Man būtu jāiet gulēt- bet man ir spēciņi.
Es kārtoju drēbju kaudzi uz krēsla un gatavojos fizikā kļūdu rēķināt.
Pūce.
Un dziesmas ,ak dziesmas.
Es atceros jaunās dzīves problēmu atrast vietu dzīvē.
Un man liekas šodien es sapratu vismaz nedaudz - es esmu vienkārši retro - stereo zaķis (stereo zaķis ņemts no kursa biedra)
Bet jā.Es laikam nespēju uzsūkt mūsdienu ātri trakulīgo,narkomānistiski vienaldzīgo krutumu un tāpec apreibinos ar pagādnes ainām un domām: ja vien es tur varētu nokļūt.
Bet nē, nē mūsdienās nav viss tik slikti.Vienkārši es neesmu pietiekami spējīga laikam.
Man patīk Cajun dance party dziesma The next untouchable
Nu lūk.Un pluss pie visa tā DELETE pasaules fiška ir lipīga.Es tomēr vienmēr esmu bijusi antisociāla savā ziņā - jo acīm redzot man nav daudz draugu - vai man vismaz liekās,ka viņi mani vairs par tādu netur.Bet nu beidzot mana sociopātija ir triumfējusi.Jo redz tie puiši mani noveda - flirts man nepatīk.Un kur nu vēl sarunas ne par ko ceļa posmā Āzenes -Meža iela (15 min gājiens) Un vispār.Kāpēc cilvēki,SVEŠI,cilvēki domā,ka es gribu ar visiem runaties.
Es diezgan uzskatāmi demostrēju savu sociopātiju un EMO būtību sēžot ar austiņām vai lasot grāmatu.
Nekas man pāries.Bet tagad man ir pa daudz un es slēpjos.
Un vienīgais seriāls,ko es skatos ir Gossip Girl.Man patīk notikumiņi un viss tas uzpūstais, parspīlētais, neiespējamais un galvenais minēt,kas būs ar ko pēc tam.Dzīvē tā tāču nevar! Jo dzīvē tā nav.
Tā noteikt tikai filmās.
Labi es te tērēju laiku.
P.S.
(Šodien savu muzikālo pasauli bagātināju ar Two Door cinema club)
P.P.S.
Džordžam Harrisonam dzimšanas diena