punkc
Feb. 6th, 2007 | 05:43 pm
From:: pata
iepēros! sāku aizpildīt savu (ierēdņa) novērtējuma veidlapu un aizrāvos. sākumā baigā dusma parāva, bet pēc tam izrādās, ka šī ir lieliska iespēja secināt, ka zinu un varu vairāk nekā no manis te tiek prasīts! nav jau arī iespēju izvērsties, jo darba specifika ir tāda, kāda viņa ir :S visforšākā ir sadaļa VI. Karjeras attīstība, kur šobrīd stāv ieraksts: nesaskatu karjeras izaugsmes iespējas :D
vispār ir labi. vakardienas pirmais vājprāts jau ir noskrējis, kabinetā ir atgriezusies normāla komunikācija un atmosfēra ir puslīdz ok. sajūta, ka kaut kas tomēr iekšā ir nomiris, mani nepamet. bet tāda ir dzīve. gribas jau ielīst otrā cilvēkā un saprast, ko viņš patiesībā domā un jūt. bet pēc secinājuma, ka tomēr to nespējam, egoistiski apsolāmies vairs neciest no citu cilvēku emocionālās demonstrācijas. un nemaz nesakiet, ka tas ir tikai darbs un tie ir tikai kolēģi. es to uztveru kā 8 stundas dienā 5 dienas nedēļā. un tas nav maz!
vispār ir labi. vakardienas pirmais vājprāts jau ir noskrējis, kabinetā ir atgriezusies normāla komunikācija un atmosfēra ir puslīdz ok. sajūta, ka kaut kas tomēr iekšā ir nomiris, mani nepamet. bet tāda ir dzīve. gribas jau ielīst otrā cilvēkā un saprast, ko viņš patiesībā domā un jūt. bet pēc secinājuma, ka tomēr to nespējam, egoistiski apsolāmies vairs neciest no citu cilvēku emocionālās demonstrācijas. un nemaz nesakiet, ka tas ir tikai darbs un tie ir tikai kolēģi. es to uztveru kā 8 stundas dienā 5 dienas nedēļā. un tas nav maz!