(no subject)
Jan. 27th, 2007 | 10:19 pm
From:: pata
Njā, noskatījos beidzot! Hm. Pirmais pozitīvais moments ir mūzika. Neuzbāzīga, bet tajā pat laikā ļoti precīza. Pats stāsts ... vabūt, ka es līdz galam neiebraucu, bet vai viena ieroča izraisīta globāla notikumu ķēde mūsdienās ir aktuāla?! It sevišķi tad, ja to pozicionē ar ļoti precīziem un uzkrītošiem politiskiem akcentiem. Ebreji ir sūdi. Meksikāņi ir sūdi. Eiropieši ir neiecietīgi un uzpūtīgi. Amerikāņi ir varoņi un uzvarētāji. Sociālais pretstats šajā filmā - jā, o.k., cepuri nost! Bet ja nabadzīgie arābi kārtējo reizi tiek nostādīti kā fons vis-varošajiem amerikāņiem, tad sorry - stāstiet šos stāstu atsevišķi, jo man ir noriebusies šī amerikāņu slavinšānas kampaņa. Mana atzinība viennozīmīgi pienākas japāņu sižeta līnijai - stāstam par kurlmēmo meiteni, par viņas vietu šajā sabiedrībā un tās uzpiestajos stereotipos. Ikvienā aktrises Kikuchi kustībā un vaibstā tika ieliktas viņas ilgas, vēlme būt atzītai un 'normālai', mīlētai. Godam nopelnīta Oskara nominācija. Jā, tuksnesis - gan Marokas, gan Meksikas pierobežas - mani satrieca. Ar savu bezcerību, bezpalīdzību un cilvēcisko tukšumu, kuram pāri slāj varenie amerikāņi!