kaķa klepus - Post a comment

Es negribu atpakaļ savā dzīvē tos cilvēkus, kuri man ir darījuši pāri. Tajā pat laikā ir ļoti grūti turēties pretī objektīviem apstākļiem un videi - tas viss velk atpakaļ. Tagad būtu īstais brīdis iemācīties nolikt priekšā sienu un nelaist iekšā šīs negatīvās atmiņas un emocijas. Vajag spēku un izturību. Pozitīvus iespaidus un spēju nodarbināt prātu ar racionālām un lietderīgām problēmām, nevis filosofēšanu par to, kā viens kretīns var būt tik liels kretīns.
Varbūt vajadzētu pie reizes arī atvainoties (?!) par pamācību sniegšanu un moralizēšanu attiecību jomā. Kādas gan man ir tiesības kādam/kādai norādīt, kā būtu pareizāk/labāk, ja es pati neesmu dzīvojusi stabilās attiecībās, ja es pati esmu mīlējusi visu, izņemot vīriešus?! No sirds, jā, tas viss nāk no sirds, tāpēc ka mīlu tos, kuri dalās ar mani savās sajūtās. ai, lai paliek.