back
Sep. 11th, 2006 | 01:10 pm
From:: pata
Hm. Viss, kas rakstīts iepriekš, pabāzts zem "acs". Bija doma vispār neko nerakstīt publiski. Tikai priekš sevis. bet grūti samotivēties. vai tiešām vajag, lai kāds tevi lasītu, lai kāds komentētu, lai kāds ar labu/sliktu/da-jek-kādu vārdu tev uzsistu pa plecu?! laikam jau vajag gan.
Pagājušonedēļ es guvu apliecinājumu savām spējām 'ieķerties' uz līdzenas vietas. nu, ne jau tā kā, ka rauj jumtu nost, bet taureņi bija. savukārt vakardien nonācu pie atziņas, ka vajag ļaut cilvēkam sevi pierādīt. atvērties un tikai tad izvērtēt, nevis balstīties pēc pirmā iespaida. nevajag iedzīt bailes cilvēkos, nevajag ..
un tagad atpakaļ darbā. sajūta tāda biku outstanding. cilvēki baigi noslāņojušies - ikdienā jau kaut kā to nepamana, bet kad ar svaigu aci atkal uz to visu paraugās, tad kaut kā ne visai. kaut kur jau sirds dziļumos tomēr gribas, lai mūs mīl, atzīst un respektē. ja tā nav, tad feministiski uzšaujam degunu gaisā, sataisām pārnopietno sejas grimasi, sakrustojam rokas uz krūtīm un nosaucam to par sevis pozicionēšanu. ai, nē. tā nevajag.
pietrūkst smalko diegu, to stīgu, kas ar glamūru atskan sirdī, kas ļauj justies kā sievietei - nevis kā auditorei, studentei, paziņai, draudzenei, bet kā SIEVIETEI!
man būs pašai sava šujmašīna un pēc nedēļām divām arī revised, pirms 10 dienām izdotais Research Methods for Business Students, super lēts Portera Competative Advantage. turklāt vakar pus2os naktī lasīju CRM. Incanti. kad beidzot sāk kaut ko darīt, tad arī rodas vīzijas un idejas, kādam ir jāizskatās manam maģistra darbam. Motivējies, dārgā, motivējies un strādā!
Pagājušonedēļ es guvu apliecinājumu savām spējām 'ieķerties' uz līdzenas vietas. nu, ne jau tā kā, ka rauj jumtu nost, bet taureņi bija. savukārt vakardien nonācu pie atziņas, ka vajag ļaut cilvēkam sevi pierādīt. atvērties un tikai tad izvērtēt, nevis balstīties pēc pirmā iespaida. nevajag iedzīt bailes cilvēkos, nevajag ..
un tagad atpakaļ darbā. sajūta tāda biku outstanding. cilvēki baigi noslāņojušies - ikdienā jau kaut kā to nepamana, bet kad ar svaigu aci atkal uz to visu paraugās, tad kaut kā ne visai. kaut kur jau sirds dziļumos tomēr gribas, lai mūs mīl, atzīst un respektē. ja tā nav, tad feministiski uzšaujam degunu gaisā, sataisām pārnopietno sejas grimasi, sakrustojam rokas uz krūtīm un nosaucam to par sevis pozicionēšanu. ai, nē. tā nevajag.
pietrūkst smalko diegu, to stīgu, kas ar glamūru atskan sirdī, kas ļauj justies kā sievietei - nevis kā auditorei, studentei, paziņai, draudzenei, bet kā SIEVIETEI!
man būs pašai sava šujmašīna un pēc nedēļām divām arī revised, pirms 10 dienām izdotais Research Methods for Business Students, super lēts Portera Competative Advantage. turklāt vakar pus2os naktī lasīju CRM. Incanti. kad beidzot sāk kaut ko darīt, tad arī rodas vīzijas un idejas, kādam ir jāizskatās manam maģistra darbam. Motivējies, dārgā, motivējies un strādā!