(no subject)
May. 3rd, 2010 | 03:30 pm
From:: pata
Vakar redzētā Lilitas Ozoliņas monoizrāde par Regīnu Ezeru uzjundīja vecu mīlestību. Šajos vārdos ir daudz atmiņu, sajūtu un atziņu. Pārāk personiski, lai par to rakstītu. Un pārāk subjektīvi, lai aģitētu. Taču iespēja ik pa laikam to visu izbaudīt ... iedvesmo. Lūk, tā :)