(no subject)
May. 18th, 2009 | 12:22 pm
From:: mena
Jap, man arī sāp, man ļoti sāp!! Par vientuļajiem pensionāriem, un par bērniem, kuru vecāki ir tādi alkoholiķi, narkomāni, visvisādi...
Bet paskatoties apkārt - ir arī daudz labu lietu!! Mājas pagalmā, kur es dzīvoju, pensionāri ir iekopuši reālu puķu dārzu!!! Pagājušogad tulpes izraustīja, šogad sastādīja atkal - un zied!! Skaisti zied, un neviens vairs neaiztiek!! Un tas - gandrīz pašā "brismīgajā" Maskačkā - uz Katoļu ielas stūra!!
Un mājas iedzīvotāji, kuriem ir mašīnas, paši saveduši un sabēruši granti izbraukātā pagalma bedrēs - savas mašīnas vien vairs i nesit, ne jau svešas. Un negaida, kad nokritīs no debesīm tā "rasa".
Un arvien vairāk puķu puķupodos - kāpņutelpās!! Maskačkā, Pļavniekos, Centrā...
Nevis no augšas, bet no apakšas, no pašiniciatīvas rodas daudz labas, jaukas lietas.
Cita lieta, ka ir tas aizvainojums par augšām, un tas, ka tās traucē darīt labas lietas. Par to jā, sāp. Par notiekumiem, direktīvām un kontrolēm...
Es patiešām nezinu, kā ir laukos... Esmu pilsētniece.... Uz laukiem braukt man ir bail... Jo tur ir depresija, dzērāji un noziedzinieki, un kas vēl ne... :)) :(( Bet pilsētā arī jebkurā brīdī iedos pa muti un izraus somiņu....
Bet es vienmēr brīnos, kas tā pēdējā laikā par modi, ko visi, it sevis''ki jaunieši skandina "es te neredzu izaugsmes iespējas". Kas tās par "Izaugsmes iespējām"?? Es parasti smīkņāju, kad tā saka. "Izaugsme"manuprāt ir tas, kas notiek cilvēkā, un tas notiek ar darbu. Nevis tā, nu, te es esmu, dodiet man izaugsmes iespējas. Un no otras puses - tieši te, jau jaunībā cilvēkam ir liela iespēja pierādīt sevi, parādīt, ko vari, un uzņemties atbildību, kas "vecajās" zemēs būtu iespējams tikai ar gadiem, gadiem, gadiem... Tātad tieši te ir iespēja "izaugt"ātri!!
Protams, no otras puses - ja izaugsi pret "valdošajiem" - arī vari iedzīvoties ziepēs. Un tas biedē.
Es nezinu., Es audīšu Lielvārdes jostu. Kaut kad, bet notiekti. Rakstu pa rakstam, zīmi pa zīmei.
Bet paskatoties apkārt - ir arī daudz labu lietu!! Mājas pagalmā, kur es dzīvoju, pensionāri ir iekopuši reālu puķu dārzu!!! Pagājušogad tulpes izraustīja, šogad sastādīja atkal - un zied!! Skaisti zied, un neviens vairs neaiztiek!! Un tas - gandrīz pašā "brismīgajā" Maskačkā - uz Katoļu ielas stūra!!
Un mājas iedzīvotāji, kuriem ir mašīnas, paši saveduši un sabēruši granti izbraukātā pagalma bedrēs - savas mašīnas vien vairs i nesit, ne jau svešas. Un negaida, kad nokritīs no debesīm tā "rasa".
Un arvien vairāk puķu puķupodos - kāpņutelpās!! Maskačkā, Pļavniekos, Centrā...
Nevis no augšas, bet no apakšas, no pašiniciatīvas rodas daudz labas, jaukas lietas.
Cita lieta, ka ir tas aizvainojums par augšām, un tas, ka tās traucē darīt labas lietas. Par to jā, sāp. Par notiekumiem, direktīvām un kontrolēm...
Es patiešām nezinu, kā ir laukos... Esmu pilsētniece.... Uz laukiem braukt man ir bail... Jo tur ir depresija, dzērāji un noziedzinieki, un kas vēl ne... :)) :(( Bet pilsētā arī jebkurā brīdī iedos pa muti un izraus somiņu....
Bet es vienmēr brīnos, kas tā pēdējā laikā par modi, ko visi, it sevis''ki jaunieši skandina "es te neredzu izaugsmes iespējas". Kas tās par "Izaugsmes iespējām"?? Es parasti smīkņāju, kad tā saka. "Izaugsme"manuprāt ir tas, kas notiek cilvēkā, un tas notiek ar darbu. Nevis tā, nu, te es esmu, dodiet man izaugsmes iespējas. Un no otras puses - tieši te, jau jaunībā cilvēkam ir liela iespēja pierādīt sevi, parādīt, ko vari, un uzņemties atbildību, kas "vecajās" zemēs būtu iespējams tikai ar gadiem, gadiem, gadiem... Tātad tieši te ir iespēja "izaugt"ātri!!
Protams, no otras puses - ja izaugsi pret "valdošajiem" - arī vari iedzīvoties ziepēs. Un tas biedē.
Es nezinu., Es audīšu Lielvārdes jostu. Kaut kad, bet notiekti. Rakstu pa rakstam, zīmi pa zīmei.