kaķa klepus - Post a comment

Mani priecē atziņa, kas esmu 'atsitusies' savā omē, nevis mātē. Ome nevienam nekad nav bijusi uz kakla, vienmēr pati ir izkruķījusies un ne par ko nav stresojusi. Viņai ir 78 gadi, viņa vēl joprojām ir dzīva un rullē kā tanks. Savukārt manai mātei ir 57 gadi, viņa čīkst par visu un vispār ir baigā maita! Viņa vienmēr atradīs kādu, ko vainot savās likstās un nebūšanās, lai gan pie visa vainīga ir viņa pati. Es nemīlu savu māti. Ome bija tā, kas man ieaudzināja disciplīnu. Ar omi mēs gājām sēnēs un ogās. Ar omi mēs bijām čomi. Ar māti man nekad tāda saikne nav bijusi un nedomāju, ka kādreiz izveidosies, pat tad, ja es viņai piedotu viņas neizlēmību un visu pārējo. Bērnībai tomēr ir ļoti liela nozīme.