(no subject)
Oct. 20th, 2008 | 08:25 pm
From:: pata
:) es ar savu 2-darba interviju pieredzi (un tās pašas - pašreizējā darba vietā) stāvu malā un klusēju! turklāt šobrīd situācija nav dikti spiedīga - varētu jau tepat strādāt, stabils darbs un regulāri ienākumi. tikai iekšā kaut kāds nemiers, ka citur par šo pašu amata nosaukumu varētu saņemt vairāk. turklāt, 3,5 gadus pavadot vienā vietā, rodas pieradums un pārliecība, ka daudz ko zini. aiziet un sākt visu atkal no jauna pavisam citā vietā starp svešiem cilvēkiem - es baidos. nav īsti tādas challange sajūtas iekšā :( tad jau labāk esmu pirmā meitene ciemā, nevis pelēkais zvirbuls pilsētā! ar šo kompleksu visu mūžu cīnos, vienmēr ir bijis kāds cilvēks, kas no aizmugures pagrūž uz priekšu. tikai pēdējā laikā pamazām cenšos sevi pārliecināt, ka jāmodina karjerisms, ka jāiet uz priekšu, nevis meklēt attaisnojumu, ka īstenībā man to nevajag, un p;arliecināt sevi, ka īstenībā jau viss ir baigi forši. ja šaubos, tātad nemaz jau tik forši nav. tikai - vai citur ir labāk? dievs vien zina ..