kaķa klepus - Post a comment

valsts monopoluzņēmumiem, manuprāt, ir citi darbības principi (prioritātes) salīdzinājumā ar privātiem uzņēmējiem. un ja viena valsts monopoluzņēmuma darbības rezultātā bankrotē citi privāti uzņēmēji, kuri arī nodrošina simtiem darbavietas, maksā nodokļus un veido eksporta posteni Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē, tad man domāt, ka ar šī viena monopoluzņēmuma darbību vai atbalsta politiku valstī tomēr kaut kas nav īsti kārtībā :( o.k., mēs varam diskutēt par nepieciešamību efektivizēt privātos uzņēmējus (šajā gadījumā runa ir par ražotājiem), taču, manā skatījumā, visa šī sistēma Latvijā tomēr nav sabalansēta. Ja LG ar valsts varas atbalstu var celt tarifus, tad privātajam nekas cits neatliek kā bankrotēt. Tomēr valsts varai ir jāsaprot, ka tai ir nepieciešama arī privāto uzņēmumu pastāvēšana un rezultatīva darbība, kas atnāk atpakaļ nodokļu formātā. Pretējā gadījumā mēs esam tur, kur mēs esam - palielināsies bezdarbs un spiediens uz sociālo budžetu, savukārt nodokļu ieņēmumi samazināsies, kā rezultātā valsts budžetā nebūs naudas, ko tērēt. Tieši loģiskās sabalansētības trūkums ir tas, ko es personīgi pārmetu Godmanim, kurš kā Ministru prezidents ir atbidlīgs par daudz ko! Sistēmiskas domāšanas trūkums šajā valstī ir akūts iekaisums dažādos līmeņos, tāpēc arī katrs to deķi rauj uz savu pusi - Dāvis&Miķelsons ceļ tarifus un dzīvo ar vairākos miljonos mērāmu peļņu, savukārt Godmanis ir spiests attaisnoties - punkts viens, punkts divi ..., bet reālā izaugsme šobrīd ir kritiska :S Var jau būt, ka līdz ar iestāšanos ES un tirgus paplašināšanos, mums no daudzām nozarēm, kurās globālos mērogos vairs neesam konkurētspējīgi, patiešām ir jāatsakās. Bet cik esmu novērojusi līdz šim, tad mēs mākam tikai sagraut! Kas nāk bankrotējušo uzņēmumu un pat likvidēto nozaru vietā?! Spekulanti? Kur tad ir tā mūsu izdaudzinātā augstā pievienotā vērtībā? Vai politiskā līmenī nebūtu pēdējais laiks saprast, ka jaunu konkurētspējīgu nozaru izveidošana prasa ļoti ilgu laiku un vēl jo lielākas investīcijas?
Tīri tā .. šis ir mans pārspriedums emociju līmenī, balstoties uz personiskiem novērojumiem avīzēs, izglītības krikumiem un darbā iegūtu pieredzi :)