kaķa klepus - Post a comment

Vakar tā vietā, lai skatītos Jauno Vilni, atļāvu bračkam gulēt un noskatījos Brokeback Mountain. Teikšu uzreiz - Gilenhals mani pārliecināja vairāk nekā Ledžers. Neatbildēts palika jautājums (varbūt tekstos neuztvēru attaisnojumu), kāpēc Ennis (Ledžers) tik viegli pirmajā reizē teltī pakļāvās Džeka (Gilenhals) valdzinājumam un spraudienam ānusā?! Ņemot vērā to, ka sākotnēji taču Ennis ir straight puisis, pie tam vēl saderinājies, pat mehāniska izolācija (pāris nedēļas?) kalnos cilvēkam neliek mainīt seksuālo orientāciju bez faktiskas pretestības. Vienā brīdī pie tiem atmiņu stāstiem es zaudēju uzmanību, iespējams, tur arī slēpjas manis meklētais attaisnojums. Ierobežojumi un bailes no nosodījuma, papildinātas ar pavisam minimāliem reliģiskiem uzsvariem, manuprāt, ļoti spilgti un precīzi iezīmēja gan laikmetu, gan sociālo vidi, kurā noris darbība - šī noteikti ir būtiskākā scenārija vērtība. Neesmu eksperte latento geju (?) psiholoģijā un seksoloģijā, tāpēc priecāšos, ja kāds man pierādīs, ka ir pilnīgi loģiski un iespējami, ka šādiem puisīšiem pilnvērtīgi stāv arī uz sievietēm. Otra lieta, kurai es ne visai noticēju, bija varoņu novecošana - ar pielīmētajām ūsām un baķenēm bija stipri par maz, lai es bez priekšā teikšanas iedomātos, ka starp notikumiem filmas sākumā un beigās ir pagājuši 20 gadi. Par aktieriem bija jūtams, ka iekšā ir daudz - gan pārdzīvojums, gan mīlestība. Tomēr gribējās mazliet vairāk no tās iekšējās kaisles redzēt uz ekrāna - darbībā, tekstos.
Kopumā nebiju ne vīlusies, ne stāvā sajūsmā. Kaut kas pa vidu. Otrreiz droši vien neskatītos.
P.S. Šis ir tikai un vienīgi mans personiskais viedoklis - gaumes jautājums, tā teikt :)