kaķa klepus - Post a comment

Attieksme pret bērnu kā pret balstu, palīgu,vecāku, vainīgo, ieganstu utt., utml. ir baiss manotjums mums no kara laikiem, padomjlaikiem un tam sekojošās alkoholisma izplatības, un droši vien arī vēl kādām kolīzijām.. katrā ziņā rietumeiropā nevar ikdienā redzēt, kā māte velk kliedzošu bērnu aiz rokas un lamā, kā viņs viņai dzīvi izbojājis, vai redzēt vecāko māsu, kas palīdz alkoholiķim tētim tikt galā ar pārējiem sikajiem, produktiem, gatavošanu un beigās vēl saņem pļauku, jo nav pietiekami laba un paklausīga meita. Un, pie tam, tas viss skaitās "ģimenes privātā lieta", un sociālajos dienestos pamatoti apgalvo, ka "tas jau vēl nav nekas, tie paš tiks galā". Un ierēdņi aizklapē krīzes centrus, jo valsts taču nevar tik daudzus finansēt! Putuplastacūka jāceļ un kanāls jāapgaismo.
Bērns pie mums neskaitās vērtība. Kad paaugas, tad kļūst vismaz derīgs - jo ir izmantojams, materiāli un emocionāli.