kaķa klepus - March 5th, 2010

Ar traumētiem cilvēkiem tomēr ir interesanti parunāt. Ar tādiem, kas spēj atzīt, ka ir traumēti, ka ir kļūdījušies, ka ir aplauzušies. Ar tādiem, kas spēj runāt par sevi. Un man patīk arī savus skeletus izvilkt no skapja. Tas atvieglo un liek sajusties kā dzīvam cilvēkam. Šāda atklātība mūs nepadara par labākiem vai sliktākiem citu priekšā, bet tas ir ... godīgi.
P.S. Atdodiet ūdeni!