pilnīga bezspēcība un visiem pohuj
Sep. 3rd, 2009 | 08:15 pm
Rīgas sabiedriskais transports ir kaut kas TĀDS, kas izmisumā var iedzīt jebkuras rezistences indivīdu. 25. trolejbusa gala punktā pārgāju pāri krustojumam, kurš, pēc visa spriežot, nav paredzēts gājēju lietošanai, jo satiksme tur norit visos iespējamos virzienos un pietiekoši intensīvi. Tātad, pāreju pāri krustojumam un, re, jau trollis griež pieturā. Tur viņš piestāj, izlaiž pasažierus, pieci jauni iekāpj. Es pieeju pie durvīm, lai kāptu iekšā, bet vadītājs aiztaisa durvis man deguna priekšā un aizbrauc. Es tikai noplātīju rokas un paliku uz ielas kā totāla lūzere. Skatos pulkstenī - 19:05. Pieeju pie saraksta - attiešanas laiks 19:05. Nē, nu ārkārtīgi precīzi, protams. Ja vien nākamais trolejbuss nebūtu atnācis ar 10 minūšu nokavēšanos un līdz pat Pārdaugavai nebūtu bijis piebāzts tik pilns, ka līdz savai pieturai tā arī neizturēju un izkāpu ātrāk, lai nenoģībtu un neapvemtos. Lūk, šādas epizodes man izraisa bimbienu!