kaķa klepus - February 4th, 2009

Ik pa laikam sapņos redzu dejošanas skolotāju no pamatskolas. Bet pat vairāk kā pēc 10 gadiem nespēju atcerēties, kāpēc biju uz viņu uzēdusies.

viņš ir līdzīgs Žoržam Siksnam.

Pagājušonedēļ pagadījās nokļūt Dailes teātra "Spēlmanis.Kūrorta piedzīvojumi" ģenerālmēģinājumā. Pats režisors R. Kozaks dramatizējis Dostojevska romānu "Spēlmanis". Mana laime, vai nelaime - nevaru īsti izšķirties-, ka pavisam nesen noskatījos vienu šī romāna ekranizācijām ar pašu Maiklu Gambonu Dostojevska lomā. Filmu pieminēju divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, paldies Dievam, ka biju to redzējusi, jo citādi šaubos, vai izrādes laikā man būtu kaut mazākā nojausma, kas notiek uz skatuves un kādas ir izrādes varoņu savstarpējās attiecības. Otrkārt, nemeklējiet izrādē Dostojevski, izrādē tā nava! Filma ir par Dostojevski, kurš pilnīgā (fiziskā, finansiālā un morālā) sabrukumā raksta romānu "Spēlmanis", lai nolīdzinātu savus azartpēļu parādus, un tikai pamazām atklājas, ka šis romāns ir autobiogrāfisks, un autors mums pavisam atklāti izstāsta stāstu "Kā sākās posts, ko tagad saucu par savu dzīvi". Tiktāl viss ir skaidrs un līdzpārdzīvojams.

Romāns Kozaks mums it kā stāsta Alekseja stāstu, kam nav nekāda sakara ar Dostojevski. Tomēr režisors ir pārāk pieķēries definīcijai, ka "visi sirgst ar mokošām kaislībām: pret sievieti, pret spēli, pret naudu". Izrāde patiešām salūzt zem šī uzstādījuma. Un žēl, ka tā. Jo ir garlaicīgi skatīties, kā aktieri ķēmojas un atrunā tekstu, jo nekas cits viņiem neatliek. Viņi ir iesprostoti, manuprāt, diez gan neveiksmīgā scenogrāfijā un nedefinētā laikmetā. Varoņu iekšējā motivācija un rīcības attaisnojums noslīkst: dažiem - tekstu plūdos, citiem - didaktiskās, klišejiskās frāzēs. Izrādē ārkārtīgi daudz simbolisma un nosacītības. Izskatās, ka kādam gribējās izpendrīties 'po krutomu' :) No aktieriem ir vērts atzīmēt tikai L. Ozoliņu, lai gan viņai (atšķirībā no gandrīz visiem pārējiem) tomēr ir paveicies ar daudz maz saturīgu lomu. Viss pārējais, piedodiet, bet jau kaut kur ir redzēts :(

Tagad, kad pagājusi gandrīz nedēļa, izrādi atceros kā kustīgu bildīšu projekciju. Uzliktu visā garumā muzonu pa virsu, atslēgtu aktieriem mikrofonus ... mīlīši, jūs pie tādas bildes nenosēdētu 3 stundas!